Miera caurstrāvotā uzstāšanās reizē Jelgavā LNSO spilgti parāda, kāpēc šī mūzika ir Ziemassvētku koncertprogrammu stūrakmens.
Miera caurstrāvotā uzstāšanās reizē Jelgavā LNSO spilgti parāda, kāpēc šī mūzika ir Ziemassvētku koncertprogrammu stūrakmens
Patiešām tā arī bija – šoreiz koncertā sajutu īstu baroka mūzikas līdzsvara gaisotni ar laikmetam atbilstošu estētiku – ieturētu skatu no malas līksmā un drūmā pretstatījumā. Koncertu “Baroka Ziemassvētki” sarūpēja Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO) diriģenta Andra Veismaņa vadībā, piedaloties Rīgas kamerkorim “Ave sol” un solistiem Evijai Martinsonei (soprāns), Risto Jostam (kontrtenors, Igaunija), Vinetai Sareikai (vijole), Andreo Gallo (oboja).
Miera caurstrāvotās taktis
Lai arī LNSO Jelgavā uzstājas samērā bieži, šoreiz nemanīju ierasto orķestra reprezentāciju vien, bet ieraudzīju kolektīvu gluži jaunā gaismā – viss bija pakļauts vienotai koncerta idejai, tā apliecinot baroka laikmetu kā vienu no pamatakmeņiem Ziemassvētku repertuāra izveidē. Kā redzams, baroka mūzika ir aktuāla arī šodien, jo vairāk akcentē vispārīgo, taču pieļaujot arī subjektīvo momentu. Barokāls miers strāvoja vai ik taktī, atgādinot kā vēsti par Jēzus Kristus dzimšanu, tā arī dzīvi. Barokālā stingumā un svinīgumā raisījās Marka Antuāna Šarpantjē mesa “Ziemassvētku nakts” Kyrie daļa, ko atskaņoja kamerkoris “Ave sol” un -LNSO.
Vijīgi plastiskais Vivaldi
Vijīgi plastiska līnija – tā vēlētos raksturot baroka mūzikas pārstāvi Antonio Vivaldi. Varbūt pats atzītākais viņa opuss ir “Gadalaiki”, no kura šoreiz bija izvēlēta “Ziema” (vijoles solo – V.Sareika). Kopumā labs priekšnesums, vienīgi iecerētie gaismēnu efekti ne visai veiksmīgi realizējās Jelgavas kultūras nama zālē. Kas der ļoti apjomīgās koncertēšanas vietās, tas neder nelielās zālēs, tāpēc radās forsētas skaņas iespaids. Bet citādi vijolnieces sniegums eleganti šarmants un spožs kā arvien, kad nākas tikties ar viņas spēli.
Ar stabilu, skaistu kora un orķestra kopskaņu priecēja nākamais programmā ietvertais skaņdarbs – A.Vivaldi “Gloria”. Tā atskaņojumā vokāli nedaudz sasaistīta jutās daiļā soprāna īpašniece E.Martinsone, par laimi, tālākajā programmas atskaņojumā šis iespaids izzuda. Koncerta otro daļu ievadīja slavenais Johana Sebastiana Baha Koncerts obojai un orķestrim re minorā (solists A.Gallo).
Baha itāliskā stīga
Atšķirībā no A.Vivaldi “Gadalaikiem”, kur vairāk “concerto grosso” iezīmju, J.S.Baha Koncertā obojai solistam ierādīta sava patstāvīga vieta, orķestrim uzticēta pavadošā loma. Šā darba atskaņojumā pierādījās, ka baroks ir daudzveidīgs (ne tikai pārblīvēts, pārsmalcināts, pārspīlēts). Itāliskā smalkā stīga, pēc kuras tik ļoti tiecās Bahs, tā arī tika izspēlēta. Vieglā grācijā un mierā (otrā daļa) un spoži skanīgā (trešā daļa). Var apbrīvot A.Gallo meistarību un prasmi tuvoties izcilām mūzikas vēstures vērtībām vienkārši, brīvi, nepiespiesti un patiesi, tā apliecinot skaisti tembrēto, līdzeno obojas skanējumu. Ceru vēl kādreiz šo mūziķi dzirdēt kā solistu!
Igauņu kontrtenors R.Josts pārsteidza ar atbildīgu iejušanos mūzikas tēlainībā (nevarēja nepamanīt, ka izpildāmos darbus viņš pārzina ļoti labi). Teiktais attiecināms uz visu kontrtenora uzstāšanos, taču īpaši gribas izcelt Georga Frīriha Hendeļa āriju “He was despised” (“Viņš bija nicināts un atraidīts”; “Mesija”), kas uzbūra veselu oratorijas – operas ainu, sniedzot līdzenu, tembrāli izlīdzinātu, labas gaumes apveltītu skanējumu. E.Martinsones balss dramatisms un spēks izpaudās J.S.Baha “Ziemassvētku oratorijā” un G.F.Hendeļa “Mesijā”, vienīgi vēlētos tikpat labskanīgu teksta skandējumu, kā tas bija A.Vivaldi “Gloria”. Varētu teikt, ka baroka mūzikas lielformas darbu smagums vienlīdz jāiznes kā orķestrim, tā korim.
Rīgas kamerkorim “Ave sol” labi padevās polifonās epizodes, tā apliecinot stabilu, vienotu skanējumu.
Gaidītais piepildījās
Pirms koncerta, lūkojoties programmā, tiek prognozēti iespaidi. Kā bija šoreiz? Apstiprinājās, jo visi mūziķi sniedza patiesi piepildītu un atdevīgu priekšnesumu. Bet diriģents? A.Veismanim bija labs kontakts ar LNSO mūziķiem, jo īpaši ar stīgu instrumentu grupu, kam baroka mūzikā liels īpatsvars. Tik aizrautīgu uzticēšanos diriģentam un kvalitatīvu spēli jau ar pirmajām skaņām (baroka mūzikas skaņuraksts gana viltīgi kaprīzs) nākas dzirdēt ne tik bieži. Lai arī A.Veismanis nepieder pie tiem, kuri veido skaistu diriģenta žestu, viņa vadībā vienmēr strāvo mūzikas patiesība un spēks. Īpašs barokāls spriegums apvelta diriģenta A.Veismaņa muzikālās idejas un stāju. Par to, ka klausītāji to uztvēra, liecināja arī piedevas – žilbinošā tempā atskaņotais Hendeļa “Mesijas” Aleluja koris. Klausītājiem maza piezīme – varbūt vajadzētu aplaudēt, skaņdarbam beidzoties, nevis kaut kur pa vidu. Var jau saprast publikas vēlmi atbalstīt atskaņotājus, bet koncertā “Baroka Ziemassvētki” šie aplausi gandrīz izsita no līdzsvara smalkjūtīgo kontrtenoru R.Jostu! Ne tikai Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, bet arī aģentūra “Kultūra” nodrošināja patīkamu, svētkiem atbilstošu, eiropeisku gaisotni, par ko liecināja arī vizuālais akcents, jo īpaši savdabīgais adventes vainags.
