Kaut arī aicinājumu piedalīties sestdien rīkotajā «Zemgales Ziņu» velopastaigā uz Vilci un Zaļeniekiem bija uzlūkojuši vairāki simti, varbūt pat tūkstoši portāla un laikraksta lasītāju, braucēju saradās mazāk nekā citas reizēs – seši. Kopsummā maršruts izveidojās nedaudz garāks par plānotajiem 75 kilometriem, kas, šķiet, vienam otram interesentam bija licies pārāk tāls ceļš.
No pulksten 9 līdz 11.30
Rīta debesis mākoņainas, iepriekšējā dienā nolijušais asfalts vēl slapjš, vēja tikpat kā nav. Pirmā pietura – pie Svētes skolas. Klusa vieta, nav ne gājēju, ne velobraucēju, toties uz skolu no mazapdzīvotās ciema malas ved veloceliņš, turklāt ar apgaismojumu. Vairākkārtējā velopastaigu dalībniece Rimma Šlitere cienā ar Kaigu purvā pašas lasītām un pēc tam no purva īpašniekiem nopirktām lielām krūmmellenēm. Rimma stāsta, ka melleņu tur bijis daudz vairāk nekā lasītāju. Nogatavojušās ogas pat birušas zemē.
Nākamā pietura tikai kilometru tālāk – «Svētes maizē», kur blakus ēdienu kartēm lasāms arī darba piedāvājuma sludinājums. Laipna pārdevēja paskaidro, ka darbinieks jau esot nolūkots, tomēr vēl nav pieņemts.
Pie Ērmiķu karjeriem, kur attīstās atpūtas bāze, pieminējām Otrā pasaules kara laikā tur masu slepkavībās nogalinātos čigānus.
Aiz Ūziņiem uzlūkojām veco skolas ēku un lauku ceļu, kas aizved uz Meķiem, kur dāņu agrofirma plāno ierīkot cūku mēslu glabātavu. Pagaidām tur vēl klusums. Tāds ir arī arī lielceļa malā stāvošajos Tomos, ko pirms dažiem gadiem bija iegādājies modes mākslinieks Dāvids, īstajā vārdā Romāns Andrejevs. Tomus pārņēmusi banka, bet cilvēkam ir atmiņā vairāku simtu metru garā automašīnu rinda, kas liecināja, ka Tomos pulcējies mākslinieka cienītāju pulks.
Arī zāli audzējot var pelnīt
Vilces muižas parkā Tūrisma informācijas centra darbinieču Milijas Zībertes un Aivas Ozoliņas sarūpēto kafiju dzērām divarpus stundas pēc starta Jelgavā. Vilcenieku atjaunoto Barona taku, pa kuru pirms pusotra simta gadiem pils saimnieks gājis pastaigā, daudzviet, ar ozolzīlēm mielojoties, bija izrakņājušas mežacūkas. Spriedām – laikam šie gudrie dzīvnieki jūt, ka muižas parka teritorijā mednieki tās netraucēs.
Pēc Vilces pilskalna, izbraucot caur Birzsargu māju pagalmu, nokļuvām Mūrmuižas kaujas vietā, kur pirms trīssimt gadiem Ziemeļu karā cīnījās krievi ar zviedriem.
Tālāk pa traktora iebrauktu tehnoloģisko sliedi pa Svētes kreiso krastu gar Mazsīļiem nokļuvām Zaļenieku pagastā. Daudzviet lielsaimniecību plašajos laukos sazaļojuši ziemas rapši. Te piepeši dažus hektāru liels lauks, kurā aug mauriņa zāliens. «Jaunvīndedžu» vecais saimnieks Jānis Nikuļcevs, kas rosās lauka malā, skaidro, ka saimniecība ir specializējusies mauriņu zāles audzēšanā. Bagātu klientu, kas šo preci pērk, pietiekot.
Penkaiņos līdz vakaram tālu
Izbraucot caur Zaļeniekiem ar daudzdzīvokļu māju pagalmā čalojošo bērnu pulciņiem, aiz Aspazijas Daukšām atkal pa lauku ceļu iestūrējām Glūdas pagastā.
Tur apmeklējām Penkaiņus, kur atrodas draudzei piederošs narkomānu un alkoholiķu sociālās rehabilitācijas centrs. Vēlajā pēcpusdienā tā iemītnieki vēl aizvien strādāja, mēslojot zemeņu laukus.
Priekšpēdējās vasaras dienas saulainajā novakarē, sienāžiem čīgājot, atgriezāmies Jelgavā. ◆
