Adventes laiks tradicionāli ir gaidīšanas laiks, taču mēs, kristieši, zinām, ka Dievs gaida, kad izpildīsim Viņa uzdevumu iepazīstināt visu pasauli ar Dieva glābšanas plānu: «Tāpēc eita un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara Vārdā.» (Mateja ev. 28:19) Tomēr roka ceļas mest akmeni dažādo baznīcu dārziņos par to, ka tik daudz cilvēku joprojām neizprot kristīgās ticības būtību. Draudzi jāspēj raksturot, pirmām kārtām, ar mīlestību un pieņemšanu bez nosacījumiem. «Nāciet šurp pie Manis VISI, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, Es jūs gribu atvieglināt,» tā Jēzus stāstīja par sevi (Mateja ev. 11:28). Tā saucamie «neticīgie» labprāt atnāktu, ja teoloģisku izvedumu un neizprotamas liturģijas vietā varētu dziedināt savu asiņojošo sirdi. Dzīves sagrauztie intuitīvi sajūt, vai draudze rekrutē «pareizticīgos», mudinot nošķirties no pasaules, vai arī tā ir Dieva mīlestības iemiesojums, kas nešķiro pareizos no mazāk pareiziem, bet vienkārši sanāk kopā, lai pēc agrīno kristiešu piemēra slavētu Dievu par glābšanu. Baznīca pieņems kā savējos tieši vislielākos grēciniekus, kuru ierašanās nozīmē, ka viņi meklē ne tikai Dieva, bet arī mūsu simtprocentīgu piedošanu, nevis «pag, pag, kamēr tu nebūsi vismaz tik un tik labs, es skatīšos uz tevi ar aizdomām». Kristietis nav mācītāju ieprogrammēts zombijs, kuram bīstami meklēt atbildes pašam. Ticība ir process, nevis reiz nodots zvērests, un cilvēkam jāļauj kļūdīties. Izpratne ir otršķirīgs jautājums, un tāpat nebūs garantijas, ka esmu sapratis pareizi. Baznīcu vēlme sargāt savus patiesības postulātus ir normāla, taču mums jāuzmanās, lai «vienīgā pareizā mācība» nekļūst par elku, pašmērķi. Vai draudzes loceklis gribēs iepazīstināt citus ar Jēzu, nav atkarīgs no izpratnes pakāpes, tādēļ rosinu no kancelēm vairāk «spiest» uz motivāciju, nevis interpretāciju. Lai aizsniegtu cilvēkus, jāmaina domāšana no draudzes iekšienes uz āru. Mums nav pienākums atvilkt uz dievkalpojumu cilvēkus, kuriem doma par baznīcu uzdzen šermuļus, bet gan aiznest Dieva mīlestību tur, kur viņi ir. Cik plaši atvērtas ir tavas draudzes durvis? Vai draudze ir vieta, bastions, tīrums, kur sēt un sēt, vai tomēr pati sēkla, degvielas uzpildes stacija, lai saņemtu spēku un prieku dzīvot?
