Uz 5. marta «Ziņu» numurā rakstā «Šaipus un taipus baznīcas sētas» publicēto vēstuli visvairāk atsauksmju saņemts no pašas baznīcas.
Uz 5. marta «Ziņu» numurā rakstā «Šaipus un taipus baznīcas sētas» publicēto vēstuli visvairāk atsauksmju saņemts no pašas baznīcas. Uz redakciju vairākkārt nāca un zvanīja tās darbinieki, izteica sašutumu par vēstulē minētajiem faktiem, kas esot nepatiesi.
«Ziņas» lūdza komentāru pilsētas domes komunālās saimniecības inženierei Zanei Ķincei, kas kopā ar municipālās policijas kārtībnieku Laimoni Krancmani devās uz pareizticīgo baznīcu Dzirnavu ielā, lai noskaidrotu situāciju.
Z.Ķince sacīja, ka baznīcas teritorijā neviens svešs cilvēks netiekot ielaists, un mācītājs bija patiesi sašutis, ka cilvēki tik ļauni domā un runā to, ko patiesībā nezina. Lielajam dēļu žogam ir vēsturiska nozīme, tāds bijis arī pirms baznīcas atjaunošanas. Taipus žoga baznīca iekārtojusi savu saimniecību, kurā cilvēki «no malas» netiekot ielaisti. Lai pierādītu, ka taipus sētas nenotiek nekādas nelikumības, pilsētas domes pārstāvjiem izņēmuma kārtā mācītājs ļāva ielūkoties baznīcas saimniecībā.
Aiz sētas nekādas nelikumīgas darbības neredzējām. Baznīcas saimniecībā tiek turēta viena gotiņa, dažas vistas un pīles. Visapkārt bija ideāli tīrs, nekādas smakas, kā minēts vēstulē, nebija. Lopu turēšanai ir atļauja, stāsta Z.Ķince.
Baznīca nodarbojas arī ar labdarību. Ik dienas šurp nāk apmēram 30 50 dažādu tautību un ticību trūcīgo ļaužu, ko baznīca pabaro. Ēdienu atliekas tiek izbarotas gotiņai un mājputniem. Saimniecībā ir arī divas siltumnīcas, kurās audzē puķes kapu kopšanas vajadzībām un dārzeņus, ar ko ēdināt trūcīgos cilvēkus. Rakstītājs, kas vēlējies palikt anonīms, iespējams, sūdzību sacerējis kāda subjektīva iemesla dēļ.
Kapi, kas atrodas baznīcas teritorijā, ir pārstājuši funkcionēt jau 1930. gadā. Uz tiem savulaik ir uzbūvēts uzņēmums «Jelgavas dzirnavnieks», pāri kapiem ved ceļš. Uz tām kopiņām, kas atrodas pie baznīcas, joprojām tiek uzlikti ziedi, tās tiek koptas.
