Lai gan vairākas dienas valda sals, vēl arvien aktuālas ir bebru medības. Dzīvnieki salauž ledu un iznāk no ūdens, lai krastā barotos. Tieši šajās vietās viņus nomedīt visvieglāk.
Lai gan vairākas dienas valda sals, vēl arvien aktuālas ir bebru medības. Dzīvnieki salauž ledu un iznāk no ūdens, lai krastā barotos. Tieši šajās vietās viņus nomedīt visvieglāk.
Pagarinājuma nebūs
Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs Jānis Baumanis informē, ka šajā sezonā atšķirībā no iepriekšējās bebru medību termiņu nepagarinās. Siltais laiks decembrī un janvāra pirmajā pusē bija pietiekami ilgs, lai varētu nomedīt paredzēto dzīvnieku skaitu.
Ūdenī mītošos grauzējus iespējams medīt vairākām metodēm. Lai tos izvilinātu no alām un kaut nedaudz nosusinātu mežu, var nojaukt aizsprostus. Jāatceras, ka gadījumos, kad bebri izveidojuši dambju kaskādi, vienmēr jāsāk ar apakšējo. Bebrs ir lielisks celtnieks, tāpēc dambja nojaukšana vienmēr ir grūts un laikietilpīgs darbs. Jau pirmajā naktī dzīvnieki var nākt skatīties, kas noticis ar viņu būvi, un mēģināt to salabot. Krastā izsviestos sprunguļus otrreiz vairs neizmantos, vienmēr grauzīs jaunus. Dzīvniekus atliek tikai sagaidīt.
Taču reizēm šī metode nav pietiekami efektīva. Bebrs ir gana uzmanīgs un, jūtot svešinieku, var arī neparādīties. Tāpēc, izmantojot suņus, bebrus var meklēt alās, kas kļūst redzamas, pazeminoties ūdens līmenim.
Jāmēģina ar rāmju slazdiem
Taču, kad grāvjus pārklāj ledus, dambju jaukšana kļūst neiespējama. Tāpēc jāizmanto citas metodes. Izcērtot ledū āliņģus, bebrus var medīt arī ar rāmjveida slazdiem. Tās ir vienīgās lamatas, kuras atļauj lietot medību noteikumi. Dzīvnieka medīšana ar kāju ķeramajām lamatām ir aizliegta, jo tajās satvertais dzīvnieks ilgstoši cieš sāpes.
Kad atsperes uzvilktas, slazdus ievieto ūdenī. Slazdi dzīvnieku, kurš tajos iekļuvis, nonāvē vienā mirklī. Slazdi vienīgi regulāri jāpārbauda un jāizņem medījums.
Vaktē mednieki un lūši
Salā bebrus var medīt arī barošanās vietās. Vajag tikai rūpīgi pārbaudīt to dambja apkārtni un sameklēt vietas, kur šie dzīvnieki nāk krastā. Par to liecina svaigi apgrauzti krūmi un nelielu koku stumbri. Protams, bargā salā bebri izmanto barības krājumus, kurus jau laikus nogādājuši zem ūdens alu tuvumā. Taču, tiklīdz laiks kļūst siltāks, viņi meklē iespēju iegūt svaigu barību.
Interesanti, ka bebrus šādās maltītes vietās medī arī plēsēji, piemēram, lūši. Pieredzējuši mednieki stāsta, ka dzīvnieks reizēm stundām ilgi mēdz nekustīgi sēdēt bebru āliņģa tuvumā. To var noteikt pēc izkusušā sniega un ledus vietā, kur lūsis sēdējis.
Kaste ar caurumiem
Bebri katru gadu nodara ievērojamus zaudējumus mežsaimniecībai, applūdinot daudzus hektārus meža. Ko darīt, lai tos kaut uz brīdi atturētu no dambja atjaunošanas?
Koknesietis Jāzeps Vingris izmēģinājis kādu neparastu metodi. Viņš izgatavoja aptuveni divus metrus garu slēgtu koka kasti un nostiprināja to grāvja dibenā vietā, kur tikko bija nojaukts dambis. Turklāt kasti nostiprināja tā, lai starp to un grāvja dibenu paliktu aptuveni desmit centimetru sprauga. Savukārt kastes dibenā jau laikus ierīkoja divas lūkas, pa kurām tecēt ūdenim. Bebri cenšas atjaunot nojaukto dambi, taču ūdens tik un tā tek cauri kastei, jo tajā izveidotajiem caurumiem dzīvnieki piekļūt nespēj. Diemžēl šī ierīce neattur bebrus no mēģinājuma izveidot jaunu dambi augšpus vai lejpus vecās vietas. Tāpēc meža īpašniekiem sadarbībā ar medniekiem jārūpējas par to, lai bebri novadgrāvjus neaizdambētu vismaz tajās vietās, kur mežaudzes ir visvērtīgākās.
Jāmedī intensīvāk
J.Baumanis uzskata – ja vismaz trīs gadus pēc kārtas izdotos nomedīt noteikto bebru skaitu, problēma tiktu atrisināta un šo dzīvnieku daudzums samazinātos tiktāl, ka to nodarītie zaudējumi būtu minimāli. Diemžēl pagaidām mednieki noteikto limitu izpildīt nespēj. Viens no iemesliem ir tas, ka viņi nav ieinteresēti to darīt. Padomju laikā bebra ādai bija liela vērtība, taču tagad to var pārdot tikai par kādiem pieciem latiem.
