Dobeles rajona Bēnes patērētāju biedrība iegādājusies, uzstādījusi un nodevusi ekspluatācijā itāļu firmas «Real Forni» ražotu elektrisko maizes cepšanas krāsni.
Dobeles rajona Bēnes patērētāju biedrība iegādājusies, uzstādījusi un nodevusi ekspluatācijā itāļu firmas «Real Forni» ražotu elektrisko maizes cepšanas krāsni.
Maizes cepšanas tradīcijas Bēnē veidojušās jau kopš 1928. gada, kad te dibināta pirmā ceptuve. Tā pārdzīvojusi dažādus laikus, līdz 1977. gadā, pakļaujoties sociālistiskajai monopolizācijas tendencei, likvidēta.
1992. gadā, kad nodibinājās Bēnes patērētāju biedrība, atsākās arī maizes cepšana. Sākotnēji gan vecās telpās un ar vecām iekārtām, taču, attīstoties Grigorija Sidorčika vadītajai patērētāju biedrībai, radās arī līdzekļi, kurus izlēma ieguldīt ražošanas attīstībā. Telpu remontam un iekārtu iegādei iztērēts aptuveni 100000 ASV dolāru. Priekšsēdētājs zina teikt, ka pagaidām Latvijā uzstādītas piecas šāda tipa itāļu ražojuma krāsnis, un Bēnē ir viena no tām.
Biedrība maizes realizācijā izveidojusi slēgto ciklu: no paju biedriem iepērk graudus, pašu dzirnavās tos samaļ, pašu ceptuvē cep un Bēnes veikalos tirgo. Tādējādi viss process tiek turēts vienās rokās, nodrošinot zemas cenas un atbildību par kvalitāti.
Maizīte ir kaprīzs produkts. Gluži objektīvas kvalitātes problēmas radīja vecās iekārtas. Arī jaunās ceptuves apguvē nepietika ar instrukcijas iepazīšanu vien: nācās lūgt padomu konkurentiem, no kuriem atsaucīgi izrādījās vienīgi madonieši.
Jaunā «Real Forni» krāsns ir datorizēta, un tajā vienlaikus var cepties trīs dažāda sortimenta izstrādājumi, ko nodrošina trīs datoru autonoma darbība.
Pagaidām ceptuve strādā vienā maiņā, bet jau tagad Bēnē ceptu maizi var iegādāties patērētāju biedrības 19 veikalos, kā arī Dobelē un Jelgavā. Biedrības vadība lēš, ka jau nākamgad ceptuve varētu sākt strādāt ar peļņu. Pagaidām visvairāk Bēnes maizes apēd laucinieki, diemžēl laukos cilvēku kļūst arvien mazāk, tādēļ maizes cepēji domā par lielpilsētu iekarošanu. Pirmais solis šajā virzienā būs piedalīšanās Pārtikas ražotāju izstādē pavasarī Rīgā.
– No konkurences mēs nebaidāmies, jo zinām, ka mūsu maize ir izskatīga un garšīga, – saka valdes priekšsēdētājs.
Tuvākajā laikā tikšot automatizēts arī saiņošanas process. Tiek domāts par svītru kodu, lai ražojumu varētu tirgot visos lielveikalos.
Jaunajā krāsnī cep četru veidu rupjmaizi, tostarp arī īpaši garšīgo burkānu maizi, un septiņu veidu baltmaizi. Ceptuves vadītāja Benedikta Šeršņova pārliecināta, ka sortiments noteikti paplašināsies, bet pagaidām esot jāiemācās perfekti cept pašreizējo. Bēnes maizes popularitātē liels nopelns neapšaubāmi ir ilggadējām maizes cepējām tehnoloģei Annai Abdulajevai un konditorejas ceha vadītājai Lidijai Stavro.
