Smēķējošo skolēnu vidū ir olimpiāžu dalībnieki no labām ģimenēm
Pēc policijas reida uz vidusskolām Elejā un Vircavā ierosinātas astoņas administratīvās lietas par nepilngadīgo smēķēšanu un cigarešu glabāšanu. Reidi notikuši arī citās lauku skolās un turpināsies visu mācību gadu.
Vecāki mēģina atbildību par skolēnu smēķēšanu novelt uz skolas pleciem, uzskata pedagogi. Lai cīnītos ar bērnu un jauniešu vidū populāro netikumu, izglītības iestādes talkā sauc Valsts policiju. Šogad Zemgales reģiona pārvaldes Jelgavas iecirkņa kārtībsargi pastiprinātu uzmanību pievērš nepilngadīgajiem smēķētājiem lauku skolās. Policija rīko reidus, lai pārliecinātos, vai skolēni starpbrīžos smēķē, veic pārrunas un uz policijas iecirkni sauc pīpmaņu vecākus.
Naudassodus nepiemēro
Ne tikai pilsētas, bet arī lauku skolās jauniešu smēķēšanas atkarība ir nopietna problēma, atzīst Valsts policijas Jelgavas iecirkņa vecākā inspektore Jeļena Visocka. «Iepriekšējos gados, apmeklējot skolas, izzinājām, cik aktuāla ir šī problēma, šogad ar nepilngadīgajiem tiek veiktas individuālas pārrunas, rakstīti pārkāpuma protokoli, bērnus kopā ar vecākiem saucam uz iecirkni,» uzskaita J.Visocka.
Vircavas vidusskolas direktore Ināra Vīgante ir priecīga par policijas aktivitāti. Smēķējošu skolēnu neesot daudz, bet «kāds bariņš ir». Līdz šim jaunieši saņēmuši vien brīdinājumus, taču likumdošana paredz arī naudassodu. Pīpmaņu vidū ir pusaudži, kas mācās vien 7. klasē. Aiz skolas ēkas aug tūjas, kas kalpo kā slēpnis smēķētājiem.
Pamēģina arī alkoholu
I.Vīganti sarūgtina, ka netikumam turēties pretī nespēj pat meitenes. Arī policijas reidā pagājušajā nedēļā trīs no astoņiem skolēniem bija meitenes, kuras pieķertas kūpinām cigareti. «Viņu vidū ir skolnieces no ļoti labām ģimenēm, talantīgas, mācību olimpiāžu dalībnieces. Skolā ar bērniem regulāri runājam par smēķēšanas kaitīgumu, atkarībām, bet skolēni pie mūsu runāšanas pieraduši un daudzi neņem aizrādījumus galvā, tāpēc priecājamies, ja talkā nāk citi speciālisti, tajā skaitā policija,» stāsta direktore.
Viņa neslēpj, ka skolēnu visatļautībai dažkārt nav robežu. Smagas sarunas bijušas ar vairākiem skolēniem, kuri diskotēkas laikā mācību iestādē pamanījušies ienest tetrapakās iepildītu alkoholu. «Bēdīgi, ka pēc starpgadījuma bija vecāki, kas atļāvās aizrādīt – skolotājiem vajadzējis labāk pārbaudīt, ko bērni pie sevis glabā, tādējādi atbildību noveļot uz pedagogu pleciem,» sašutusi I.Vīgante.
Daži apņemas pārtraukt
Jaunākajam pie skolas pieķertajam smēķētājam ir tikai 13 gadu. Daži pārrunās ar policijas darbiniekiem stāstījuši, ka mēģinājuši atmest pīpēšanu, taču tas nav izdevies, jo draugi un kompānijas biedri turpina piekopt netikumu, mudinot to darīt arī viņiem. «Vecāki ar bērniem runājuši par smēķēšanas kaitīgumu, taču atvases viņos neklausoties. Vecāki pārdzīvo par bērnu, kamēr viņi paši smēķēšanu uztver visai vieglprātīgi. Daži smēķē jau ilgāku laiku un pārtraukt negrasās. Policijas reidi lauku skolās attaisnojas, jo netrūkst arī labu piemēru, kad jauniešiem ir kauns par izdarīto, viņi aizdomājas un apņemas pārtraukt smēķēt,» stāsta J.Visocka.
Vircavas vidusskolas direktore uzskata: «Kamēr ģimenē nebūs pozitīvisma un vecākiem laika sarunām ar bērnu, kamēr viņi paši nepārtrauks smēķēt, skola audzēkņu paradumus nevarēs mainīt. Ne vienmēr pīpmaņi ir no sociāli nelabvēlīgām ģimenēm. Iespējams, arī skolu programmās smēķēšanas apkarošanai jāveltī lielāka uzmanība. Jaunieši pārliecību varētu gūt piemēros un stāstos no reālās dzīves,» spriež I.Vīgante. ◆
