Mūsdienās arī Latvijā ikviena cilvēka biznesa un savstarpējas saziņas iespējām vairs nav ģeogrāfisku robežu.
Mūsdienās arī Latvijā ikviena cilvēka biznesa un savstarpējas saziņas iespējām vairs nav ģeogrāfisku robežu. Teorētiski. Tomēr praksē par apvāršņiem, ko paver internets, joprojām zina pārāk maz iedzīvotāju, turklāt nekompetence diemžēl ir tieši proporcionāla attālumam no pilsētām – jo attālāks pagasts, jo lielākā mērā tur valda neziņa.
Vissliktākā situācija mūsu rajonā ir bibliotēku pieslēgšanā internetam: vēl pavasarī Jelgavas rajonā nevienā pagasta bibliotēkā nebija pat datora. Lai gan Ozolniekos visdrīzākajā laikā stāvoklis mainīšoties. Staļģenē būvē pieaugušo izglītības centru «Līdumi», kur paredzēta interneta lasītava. Jācer, pēc kāda pusgada būs arī.
Visvairāk datorizētas lauku apvidū ir skolas: tajās iekārtotas modernas klases, kur datorzinības apgūst ne tikai skolēni, bet nereti arī viņu vecāki un pašvaldību darbinieki. Turklāt rajonā praktiski visās jeb 95 procentos skolu ir nodrošināts pieslēgums internetam ar iezvanpieeju (izņemot vienu, kur slikto telefonsakaru dēļ tas ir apgrūtinoši), bet gandrīz pusē rajonu skolu (45 procentiem) nodrošināts «on line» pieslēgums globālajam informācijas tīklam. Aizvadītās vasaras laikā internets kļuvis pieejams Zaļenieku, Svētes, Platones, Lielvircavas, Glūdas un Sesavas pamatskolā. Ja negadītos tehniska rakstura problēmas, kam tomēr tiek meklēts risinājums, jauno mācību gadu sākot, internets būtu pieejams arī skolās Staļģenē, Dzirniekos un Salgalē. Latvijas izglītības informatizācijas projektā valsts Jelgavas rajonam līdz šim garantējusi 30 000 latu gadā, šogad atvēlēts 21 000 latu, un šī summa tērēta saprātīgi un ar atdevi.
Līdzīgs ir arī valdības atbalstītais projekts bibliotēku informatizācijai, taču tā finansējums diemžēl atpaliek no pasludinātā, tāpēc arī tāds gausums un atpalicība.
Lai gan tiek veidota pašvaldību vienotā informācijas sistēma, arī šis darbs rit pārāk gausi: tikai piecās pašvaldībās jeb 30 procentos ir nodrošināts interneta pieslēgums «on – line» režīmā (tas tomēr ir tieši piecreiz vairāk nekā bija pirms pusgada). Iespējams, vaina tradicionāli meklējama naudas trūkumā. Tomēr pagastu informatizācija daudz lielākā mērā atkarīga no pašvaldību vadītāju izpratnes: tur, kur tā ir, informatizācijai tiek piešķirta prioritāra nozīme. Vairākas pašvaldības pēc savas iniciatīvas jau iegādājušās par valsts līdzekļiem izveidotās datorprogrammas iedzīvotāju dzīves vietas uzskaitei. Līdz gada beigām paredzēts tās papildināt ar dzimtsarakstu moduli, lai vienotā sistēmā būtu sakārtotas visas vajadzīgās ziņas par iedzīvotājiem, īpašumiem, nodokļiem utt. Bez tām modernajā sabiedrībā grūti iedomājama, piemēram, nekustamā īpašuma nodokļa administrēšana: pašvaldības bez interneta vienkārši nespēs pildīt savas elementārās funkcijas, ja tām nebūs ātri pieejama informācija no tādām valsts institūcijām kā ieņēmumu dienests u.c.
Taču datu apmaiņa iespējama vienīgi tad, ja pašvaldības aktīvāk gādās par pieslēgšanos globālajam tīklam.
Pieeju tam jau novērtējuši un veiksmīgi lieto biznesmeņi, arī enerģiskākie lauku uzņēmēji. Viņi izmanto iespējas informēt par savām precēm un pakalpojumiem, meklē sadarbības partnerus un noieta tirgu. Tajā pašā laikā pārāk liela un bieža ir lauku cilvēku neizpratne: ko viņiem varētu reāli dot datorprasme, piekļuve internetam?
Informācijas centru izveide katrā pagastā vispirms var radīt jaunas darba vietas. Šādos centros būs vajadzīgi speciālisti, kas apmācīs pārējos, padarot cilvēkus par konkurētspējīgiem darba tirgū. Daudziem zemniekiem var noderēt jau tagad Latvijā darbu sākušais interneta veikals «Bode», ar kura palīdzību iespējams rast jaunus sadarbības partnerus, noietu lauksaimnieciskajai produkcijai, neizejot no mājas.
Jaunā mācību gada priekšvakarā, vasaras mēnešos, Jelgavas rajona skolās informatizācijas jomā paveikts liels darbs, tāpēc situācija tur ir cerīgāka: pilnīgāk nokomplektēti pedagogi, uzlabota interneta pieslēguma kvalitāte. Savukārt «Lattelekom» sagatavojis un jau pirmklasniekiem piedāvā interneta ābeci «Čatiņš» – programmu, ar kuras palīdzību jaunajai paaudzei jau no pirmajām skolas dienām iepazīt plašo informācijas okeānu – internetu.
Vajadzība pēc interneta arvien palielināsies, pēc nedaudz gadiem izaugušie bērni pieprasīs sev ierastos informācijas instrumentus, bet vai pašvaldības līdz tam laikam būs tos paguvušas vismaz sagādāt? Atpalicība nav pieļaujama kaut tādēļ vien, ka informācijas vakuumam nolemtos sagaida arī ekonomiska ignorance.
