«Tušķos dīķī noslīkst meitene».
“Tušķos dīķī noslīkst meitene” (23. maijs)
Rinka: Traģiski! Līdzjūtība! Taču atkal raksturīga iezīme – par uzvedību ūdeņu tuvumā un bīstamību kārtējo reizi bērniem tiek skaidrots pēc nelaimes! Kad vienreiz kaut kas mainīsies? Kādēļ par bīstamām lietām (stopēšanu, narkotikām, pedofīliem un bērnu slepkavām, ūdeņiem, ugunsgrēkiem) viņiem netiek stāstīts un atgādināts nepārtraukti? Vecāki, skolotāji! Tie taču ir bērni – viņiem jāstāsta un jāstāsta!
ES: Tas ir ārprāts, šķiet, jau tagad, gada piecos mēnešos, noslīcis vairāk bērnu nekā pērn.
Mildas tante: Paraugieties vērīgāk un padomājiet, ka arvien vairāk bērnu, jauniešu un vispār cilvēku pamet šo pasauli. Tas ir ierakstīts likteņgrāmatā – katram savs laiks piedzimt un savs laiks pamest šo pasauli. To nevar izmainīt. Arī bulgāru dziedniece aklā Vanga savulaik sacījusi, ka laimīgas tās dvēseles, kas būs pametušas šo zemi. Bet mums, palicējiem, viss vēl priekšā. Pasauli sagaida lielas globālas pārmaiņas. Un tas soli pa solītim notiek katru dienu. Tikai to mums nav laika pamanīt.
ivars: Bērniem stāsta, turklāt par visu, un viņi dzirdēto apliecina ar parakstu. Tur jau tas joks, ka tajā vecumā liekas – ar mani nekas nenotiks. Tāpēc sanāk, ka tikai pēc traģēdijas sāk par to runāt. Kas pats nesargāsies, Dievs arī nesargās.
Kniksone: Vakar novēroju kādu bariņu bērnu, kas baudīja ūdens priekus vietējā ezerā, bet pieaugušā neviena! Ko domā vecāki?
Ome: Jau no četru gadu vecuma ar brāli (2,5 gadus vecāku) katru dienu gājām uz Daugavu peldēties. Protams, vecāki to zināja, bet viņi bija aizņemti darbā, un tā bija norma – tāpat darīja arī kaimiņu bērni. Ja liktenis būs lēmis, pat mutes bļodā noslīksi, un nebūs ko vainot.
Edita: Man ir 25 gadi, peldēt māku, bet savas muļķības dēļ pagājušajā vasarā gandrīz noslīku. Izdomāju pārbaudīt spēkus un nopeldēt lielu gabalu. Atpakaļceļā jutu – nav spēka, zināju, ka jāguļas uz muguras, bet ļoti sabijos, sākās panika. Labi, ka tuvumā bija radinieki.
Bonbonga: Kaut arī man savulaik vecāki stāstīja un kategoriski aizliedza vienai doties uz ezeru, tāpat pa kluso gāju, kamēr viņi bija darbā, un neviens tādam bērnam neieskaidros pretējo.
