Vakar suminājām Bertas un Bellas, bet šodien savu vārdadienu svin Dzintras, Dzintaras un Dzintari. Sveicam! Zem viena jumta jau vairāk nekā trīsdesmit gadu kopā dzīvo Berta un Dzintra Cīrules – vīramāte un vedekla.
Vakar suminājām Bertas un Bellas, bet šodien savu vārdadienu svin Dzintras, Dzintaras un Dzintari. Sveicam!
Zem viena jumta jau vairāk nekā trīsdesmit gadu kopā dzīvo Berta un Dzintra Cīrules – vīramāte un vedekla.
Cik nav dzirdēts par šādā radniecībā esošu sieviešu attiecībām… Taču tas noteikti nebūs stāsts par Bertu un Dzintru. Par savu vedeklu Bertas kundze saka tā: «Viņa man ir kā meita: laba, saticīga, rūpīga un ļoti mierīga.» Bet pati Bertas kundze jau piecdesmit deviņu gadu vecumā aizgāja pensijā, lai palīdzētu Dzintrai audzināt trīs dēlus.
Bertai Cīrulei vārdu izvēlējusies viņas vecāmāte. Māte gan gribējusi meitai likt vārdu Irēna vai Lidija, taču tomēr palikuši pie Bertas, jo tā sauca meitenītes krustmāti. «Savā mūžā esmu satikusi tikai trīs Bertas, un viena no viņām bija mana draudzene,» tā vakardienas gaviļniece.
Bertas kundze gandrīz divdesmit gadu nostrādājusi dažādos amatos Jelgavas pilsētas izpildkomitejā un palīdzējusi cilvēkiem risināt dzīvokļu un citus jautājumus. Bertas kundze atzīst, ka visgrūtāk ir bijis pēc kara, taču tad visi cilvēki bijuši vienādi – nebija ne bagāto, ne nabago. Un, lai cik arī grūti klājies, viņa vienmēr bijusi optimiste.
Berta Cīrule 14. augustā nosvinēja savu deviņdesmit otro dzimšanas dienu, bet joprojām interesējas par politiskajām norisēm gan Rīgā, gan Jelgavā. Bertas kundze ir «Ziņu» abonente, un tagad, kad acis vairs tik labi nerāda, avīzi priekšā lasa Dzintra.
Dzintras kundzei vārdu izvēlējies tētis pēc kādreiz tik populārās dziesmas «Dzintra, latvju meitene, mīļotā, dārgā!».
Dzintras kundze dzimusi un bērnību pavadījusi Vilces pagastā, bet tad ieprecējusies Jelgavā. Izaudzināti trīs krietni dēli, un vecākajam – Dzintaram – šodien arī ir vārdadiena.
Gaviļniece gadsimta ceturksni nostrādājusi kinofilmu iznomāšanas kantorī par redaktori, tad gandrīz piecus gadus par pārdevēju, bet tagad jau ceturto gadu Amatu skolā ir dežurante. «Ar darbu skolā un saviem darbabiedriem esmu ļoti apmierināta. Strādājot tur, kur vienmēr apkārt ir jaunieši, arī pati jūtos jaunāka,» viņa atzīst.
«Tagad dzīvojam trijatā – es, vīrs Edgars un viņa mamma Berta. Dēliem pašiem ir sava dzīve,» stāsta Dzintras kundze. Tuvojas ziema, un Cīruļiem rūpes sagādā tas, ka malka atkal būs jāliek avārijas stāvoklī esošajā šķūnītī. «Cik neesam ar kaimiņiem lūguši, lai šķūnīšus atjauno, bet līdz šim nav izdevies,» tā Dzintra.
Taču šodien ir svētki, un Cīruļu mājās būs mīļi un gaidīti ciemiņi – dēlu ģimenes un draugi.
