Pagājušās pilsētas Domes sasaukuma laikā «Zemgales Ziņās» bija ievietots raksts «Kad dzīve kļūst par cukuru».
Pagājušās pilsētas Domes sasaukuma laikā «Zemgales Ziņās» bija ievietots raksts «Kad dzīve kļūst par cukuru». Tajā tika kritizēta pilsētas pašvaldība, kuras darbinieki, izdomājot visādus papildu amatus, tikuši pie liekas naudas. Pēc kritikas Jelgavas iedzīvotājiem radās iespaids, ka tas vairs neatkārtosies.
Izrādījās, nekas nav mainījies. Arī pašreizējā sasaukuma Domes deputāti kāro pēc papildu ienākumiem.
Pēc sociāldemokrātu deputāta J.Bērziņa nesen publicētā raksta jau minētajā laikrakstā «Neticiet, ka pilsētas Domei nav naudas», par to tika informēti vēlētāji. Šoreiz netiek izdomātas darbavietas, bet papildu ienākumus Domes spice ir paredzējusi, piešķirot sev lielas prēmijas, kā arī pabalstus dažādu ģimenes svinību gadījumos un vienkārši veselības uzlabošanai.
Pēc iepazīšanās ar minēto rakstu, rodas iespaids, ka papildu ienākumu gūšanas veids ir diezgan primitīvs. Tiek izmantota nodokļu maksātāju nauda. Tas viss, kā liekas, notiek pēc populārās A.Vintera dziesmas vārdiem «Ko citi saka, tas vienalga man, ka tik nauda ķešā skan». Ir zināms, ka lielākais vairums Jelgavas iedzīvotāju dzīvo zem iztikas minimuma – daži pensionāri, pat ar lielu darba stāžu, pensijas vietā saņem nožēlojamu pabalstu. Starp šiem cilvēkiem ir arī tie, kas balsoja par Zemnieku savienības kandidātiem pilsētas Domei, cerēdami, ka tieši viņi aizstāvēs maznodrošinātos. Šie vēlētāji, izrādās, ir vīlušies.
Lai gan sociāldemokrāti un Zemnieku savienība savāca apmēram vienādu vēlētāju balsu skaitu, tomēr pēdējie prata iekļūt Domē un pat nodrošināt sev pārākumu. Nav saprotams, kādēļ šiem cilvēkiem neinteresē savas partijas prestižs vēlētāju acīs.
Šajā sakarībā varbūt ir vērts atcerēties nesen «Lauku Avīzes» «Domu graudos» publicēto Zemnieku savienības bijušās lokomotīves Gunta Ulmaņa teikto: «Es neredzu iespēju, ka Zemnieku savienība ar savu sastāvu varētu kļūt par partiju, kurai būtu nozīme šajā valstī».
