Lai gan viens otrs apgalvo, ka var iztikt bez maizes, tā tomēr ir un paliek mūsu uztura pamats.
Lai gan viens otrs apgalvo, ka var iztikt bez maizes, tā tomēr ir un paliek mūsu uztura pamats.
Cik maizes šķēles esam apēduši savas dzīves laikā, laikam neuzzinās neviens. Taču joprojām daudziem vispierastākās brokastis ir sviestmaize. Kāds nejūtas paēdis, ja arī pusdienu tiesai klāt nav maizes rikas. Un svētku galdā bez maizes iztikt grūti – ātrs un glīts cienasts ir dažādas sviestmaizītes un karstmaizes.
Veselīgākā, protams, ir kārtīga rupjmaize. Tā arī ir labs B grupas vitamīnu avots. Rupjmaize, ja tajā ir vēl rupja maluma milti, skaldīti graudi, griķi un klijas, ir labs šķiedrvielu avots. Tā līdzsvaro zarnu darbību, veicina gremošanu un ir piemērota ne tikai tiem, kas skaita kalorijas, bet arī pārējiem.
Jāatceras:
visvairāk šķiedrvielu ir graudu ārējā apvalkā, tāpēc vērtīgāka ir maize no rupja maluma miltiem, nevis no bīdelētiem miltiem;
augstākā labuma miltus atstāsim smalkiem Ziemassvētku un jubileju konditorejas izstrādājumiem, bet ikdienā vērtīgāki būs tā sauktie 2. šķiras milti;
jo smalkāki milti, jo mazāk tajos ir olbaltumvielu;
maizes uzturvērtību uzlabo sēkliņas, graudi un rieksti;
ja ikdienā grūti atteikties no bulciņas vai cepuma pie kafijas tases, var pamēģināt «Lāču», «Beku bodes» un citu ceptuvju maizes ar riekstiem un žāvētiem augļiem, garda arī «Jelgavas maiznieka» graudu standziņa vai «Vidzemes maiznīcas» kliju sausiņi ar rozīnēm;
nevajag maizi glabāt polietilēna maisiņos, tā ātrāk bojājas un pelē. Maizi var turēt koka maize kastē vai papīra maisiņā. Piemēram, ir garšīga un labi glabājas «Jelgavas maiznieka» maize, kas ir tajos iesaiņota. Padārga, bet kvalitatīva ir firmas «Taperware» plastmasas maizes kaste.
