Vai arī mūsu pilsētas līderi pievienosies valstī deklarētajam jostu savilkšanas režīmam? Šādu jautājumu klusi un mazāk klusi brīdi pa brīdim pārcilājusi zināma daļa mūsu pilsētas iedzīvotāju.Faktiskā atbilde gan ir noliedzoša, un arī formālu atrunu tam netrūkst. Kamēr varas augstākajos un plašākajos gaiteņos, aizmālējot acis un reizēm arī cenšoties panākt reālu līdzekļu ekonomiju, kalkulē no krēsliem izstumjamo klerku procentus, Jelgavas vadība par taupību īpaši nesatraucas.«Štatu samazinājums dod vismazāko efektu budžeta taupības ziņā. Tas nedod efektu ne īstermiņā, ne ilgtermiņā, jo pašvaldība netur liekas štata vienības, kam nav paredzēts noteikts darba apjoms» – šādi skan viena no domes vadības «Ziņām» atbildēm attiecībā uz taupību. Tūlīt pat gan tiek piebilsts par nepieciešamību «palielināt līdzekļu apjomu infrastruktūras uzlabošanai un uzņēmējdarbības atbalstam», kas ir loģiski jebkurā laikā. Savukārt pilsētas galva, godinot Latvijas pirmo prezidentu, nokuļ pa salmam un ekonomiskās krīzes apstākļos aicina sabiedrību uz lielāku savstarpēju sapratni.Un tomēr kāda sīkuma trūkst – pilsētas vadoņu piemēra. Jādomā, tie, kuri personīgi pazīstami ar kādu no pašvaldības struktūru darbinieku armādas, kaut reizi būs dzirdējuši, ka darbā «var nosprāgt aiz garlaicības» vai ko tamlīdzīgu. Secinājumus var izdarīt katrs pats, un tādējādi minētā frāze par it kā neesošajām liekajām štata vienībām nešķiet nopietna.Izbijusi valsts amatpersona pirms vairākiem gadiem salīdzināja valsti un tās līderus ar bērniem un vecākiem, kuri vispirms rūpējas par savām atvasēm un tikai tad par sevi. Gan mūsu valsts, gan pilsēta diemžēl ir diezgan jocīgi veidojumi, kur viss notiek otrādi.
