Nodarbinātības dienesta informācija liecina, ka Jelgavā un rajonā bezdarba īpatsvars nav būtiski mainījies.
Nodarbinātības dienesta informācija liecina, ka Jelgavā un rajonā bezdarba īpatsvars nav būtiski mainījies.
Jūlija vidū Jelgavā darbu meklēja 3278 pilsētnieki. 3151 darba meklētājs jeb 8,1 procents no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem atbilst bezdarbnieka statusam. Vairāk nekā gadu nodarbošanos nav izdevies atrast 844 bezdarbniekiem. Salīdzinājumā ar jūniju bezdarbnieku skaits Jelgavā samazinājies par 42 personām, taču tas galvenokārt saistīts ar to, ka pēdējā laikā bijis maz cilvēku, kas nodarbinātības dienestā reģistrējuši bezdarba faktu.
Rajonā darbu meklē 1713 iedzīvotāji, no kuriem 1675 atzīti par bezdarbniekiem. 366 no viņiem darbu nav izdevies atrast ilgāk nekā gadu. Bezdarba īpatsvars rajonā sasniedz 12,3 procentus. Salīdzinājumā ar jūniju 12 bezdarbniekiem izdevies atrast darbu. Desmit no viņiem darbu atraduši kūdras ieguves uzņēmumā «Laflora».
Valstī kopumā bezdarba īpatsvars jūlijā bija 7,8 procenti. Augstākais bezdarba līmenis joprojām ir Rēzeknes rajonā, kur bez darba ir 27,7 procenti ekonomiski aktīvo iedzīvotāju. 20 procentus bezdarbs pārsniedz arī Balvu, Krāslavas, Ludzas un Preiļu rajonā. Savukārt zemākais bezdarba īpatsvars stabili turas Rīgā, kur tas ir 3,6 procenti. Salīdzinoši zems bezdarba līmenis ir Ogres rajonā (5,9 procenti), Ventspilī un Rīgas rajonā – attiecīgi 6,2 un 6,4 procenti.
Šogad augstākais bezdarba līmenis Latvijā bijis martā – 8,1 procents. Kopš tā laika pakāpeniski mazinājies. Ministru prezidents Andris Bērziņš uzskata, ka vasarā to ietekmē sezonālās svārstības, jo parādījušies tā sauktie vasaras darbi. Taču pakāpeniski mērķtiecīgā bezdarba samazināšanās saistāma arī ar ekonomisko izaugsmi.
