Izglītības trūkums ir viens no čigānu sociālās atstumtības iemesliem. Tā secināts ceturtdien Jelgavas Sabiedrības integrācijas centra un Čigānu kultūras biedrības rīkotajā seminārā «Čigānu bērns skolā».
Izglītības trūkums ir viens no čigānu sociālās atstumtības iemesliem. Tā secināts ceturtdien Jelgavas Sabiedrības integrācijas centra un Čigānu kultūras biedrības rīkotajā seminārā “Čigānu bērns skolā”.
Kā semināra atklāšanā uzsvēra Jelgavas Čigānu kultūras biedrības priekšsēdētāja vietnieks Valtis Martinkevičs, joprojām viņa tautiešu vidū ir daudz analfabētu, salīdzinoši daudz bērnu nesāk skolas gaitas un pārtrauc mācības. Pēdējo četru gadu laikā šis skaits neesot mainījies – mazliet vairāk par simtu. Tajā pašā laikā Jelgava ir viena no septiņām Latvijas pašvaldībām, kurās pirmsskolas iestādēs izveidotas čigānu bērnu grupiņas. Pērn tāda atklāta bērnudārzā “Pasaciņa”, kuru apmeklē 12 čigānu tautības bērnu. Par galveno iemeslu bērnu nesūtīšanai skolā vecāki min līdzekļu trūkumu. Taču biedrības vadītājs Haralds Didžus atzīst, ka daudziem tas būtu liels atspaids, jo skolā mazturīgo ģimeņu atvases saņem brīvpusdienas, kā arī atrodas pedagogu uzraudzībā. “Starp iemesliem vēlos minēt arī diskrimināciju un nelabvēlīgu klasesbiedru un pat skolotāju attieksmi pret čigānu bērniem,” tā H.Didžus.
Seminārā izskanēja arī bažas, ka čigānu jaunieši, pat ieguvuši attiecīgu izglītību, var saskarties ar darba devēju nevēlēšanos pieņemt viņus strādāt.
2000./2001. mācību gadā Jelgavas Vakara (maiņu) vidusskolā ar Latvijas Čigānu nacionālās kultūras biedrības iniciatīvu izveidoja speciālu korekcijas klasi, taču projekts darbojās tikai līdz pagājušajam mācību gadam, jo no 11 mācības sākušajiem skolu vēlāk apmeklēja tikai viens. H.Didžus uzskata, ka iemesls tam ir jauniešu zemā motivācija iegūt izglītību un vēlākās grūtības oficiāli iekārtoties darbā. Pēc Nodarbinātības valsts aģentūras datiem, 2005. gada 1. decembrī Jelgavā bija reģistrēti 1675 bezdarbnieki, tostarp 80 čigānu tautības. Tomēr, kā uzskata čigāni, skaitļi neatspoguļo patieso situāciju, jo daudzi neesot reģistrējušies, līdz ar to bez darba ir ievērojami lielāks skaits.
Seminārā kā piemērs darba devēju stereotipiem par čigānu tautības darba meklētājiem izskanēja fakts, kad par pārdevējas darba atteikuma iemeslu čigānu tautības bezdarbniecei, kas beigusi pat attiecīgus kursus, minēts pārāk manāms akcents viņas latviešu valodā. Sūdzību par šo atteikumu izskata Valsts cilvēktiesību birojs.
Seminārā piedalījās Īpašo uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta Mazākumtautību lietu departamenta vadītāja Irina Viņņika, kas uzsvēra – Jelgavas čigāni esot vieni no aktīvākajiem Latvijā savu tautiešu tiesību aizstāvēšanā. Sekretariātā izveidota darba grupa, kurai līdz 20. aprīlim jāizstrādā valsts programma čigānu sociālajai integrācijai Latvijā. Tajā darbojas arī trīs jelgavnieki – Sabiedrības integrācijas centra vadītāja Rita Vectirāne, V.Martinkevičs un H.Didžus.
