Zemkopības ministrijas izstrādātās programmas «Biodegvielas ražošana un pielietošana Latvijā» projekta īstenošanai būtu nepieciešami 174,696 miljoni latu, tai skaitā no valsts budžeta – 17,349 miljoni latu.
Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātās programmas «Biodegvielas ražošana un pielietošana Latvijā» projekta īstenošanai būtu nepieciešami 174,696 miljoni latu, tai skaitā no valsts budžeta – 17,349 miljoni latu.
Programmas projekts paredz bioetanola ražošanu no nepārtikas graudiem, biodīzeļdegvielas ražošanu no rapšu sēklām un biogāzes ražošanu no sadzīves un rūpnieciskiem atkritumiem.
Praktiski visās Eiropas Savienības valstīs, ASV, Kanādā, Brazīlijā, Indijā un citās valstīs ir izstrādātas un darbojas dažādas programmas atjaunojamās enerģijas, tai skaitā biodegvielas, ražošanas un izmantošanas attīstībai. Eiropas Kopiena šim nolūkam atvēlējusi 1,25 miljardus eiro, nozares attīstības projektus īstenojot līdz 2003. gadam.
ZM izstrādātā projekta izvērtēšanai notikusi starpministriju sanāksme, kurā programmas projektam saņemts vairāku ministriju konceptuāls atbalsts, bet dažas ministrijas izteikušas savus priekšlikumus.
«Rožainie» plusi
Programmas prioritārie uzdevumi ir Latvijā sākt ražot un izmantot degvielu un biodīzeļdegvielu, ražot biogāzes no lopkopības, pārtikas, rūpniecības un sadzīves atkritumiem un organizēt to izmantošanu. Rūpnīcu būvniecības gadījumā palielināsies nepārtikas graudu sējumu platības, zemniekiem būs kur realizēt savus graudus, palielināsies nodarbinātības līmenis.
Ja programmu īstenotu, pēc ZM speciālistu aplēsēm, lauksaimniecībā papildus tiktu izmantota aramzeme 146 200 hektāru kopplatībā. Turklāt, papildus izmantojot 525 000 hektāru platību, rastos iespēja veidot liellopu un cūku nobarošanas lielfermas pie etanola un biodīzeļdegvielas rūpnīcām. Lielfermas varētu saražot 35,5 tūkstošus tonnu gaļas gadā vai eksportēt ap 55 000 tonnu sausā šķiedeņa un ap 80 000 tonnu rapšu spraukumu.
Projektu realizējot, saskaņā ar aprēķināto pozitīvo programmas ekonomisko un sociālo efektu veidotos līdz 27 000 jaunu darba vietu, tiktu samazināts bezdarba līmenis laukos. Līdz ar jaunās nozares attīstību tiktu sekmēta biškopība, teorētiski iegūstot no rapšu sējumiem 6,5 tonnas medus gadā, uzskata projekta autori.
ZM arī aprēķinājusi, ka, programmu īstenojot, Latvijai rastos iespēja ietaupīt aptuveni 33 000 tonnu benzīna gadā, apkārtējā vide kļūtu sakoptāka, iekšzemes kopprodukts palielinātos par 150 miljoniem latu gadā, bet budžeta izdevumi bezdarbnieku pabalstu izmaksām samazinātos par 5 – 6 miljoniem latu gadā.
ZM norāda, ka programma «Biodegvielas ražošana un pielietošana Latvijā» realizējama līdz 2010. gadam. Valdības atbalsta gadījumā tiks veikti nepieciešamie zinātniski pētnieciskie sagatavošanas darbi, informācijas vākšana un sabiedrības informēšana.
Turpmākajā programmas attīstības gaitā paredzēti projektēšanas, celtniecības montāžas darbi, plaša izejvielu ražošana, audzējot laukos nepieciešamās tehniskās kultūras. Programmas mērķu sasniegšanai paredzēts rekonstruēt un paplašināt rūpnīcas Virbu pagastā un Jaunkalsnavas pagastā, izveidot demonstrācijas iekārtu biodīzeļa ražošanai Naukšēnu pagastā, rekonstruēt un paplašināt Liepājas eļļas ekstrakcijas rūpnīcu un rekonstruēt citas rūpnīcas.
Projektā noteikts arī programmas ekonomiskais un sociālais efekts, sniegts tās izpildes vadīšanas un novērtēšanas mehānisma izvērtējums, noteikts saskaņojums ar Rūpniecības attīstības stratēģiju, Mazo un vidējo uzņēmuma atbalsta nacionālo programmu, Enerģētikas attīstības nacionālo programmu un citiem būtiskiem dokumentiem.
Saskaņā ar programmas projekta izstrādātāju aprēķiniem, īstenojot programmu, aptuveni 40% no lauksaimniecībā izmantojamās dīzeļdegvielas tiks aizvietota ar vietējo biodīzeļdegvielu. Savukārt biodīzeļdegvielas ražotņu izbūve būtu saistīta ar jaunas saimnieciskās nozares – biodegvielas ražošanas – attīstību Latvijā.
Skarbās realiātes mīnusi
Pats svarīgākais jautājums kā vienmēr ir: kur plānu īstenošanai rast naudu. Ņemot vērā ZM izstrādātās programmas ieceru labvēlīgo efektu uz Latvijas tautsaimniecību, Finansu ministrija (FM) sanāksmē paudusi atbalstu projektam. Ministrijas pārstāvji gan atzinuši, ka bioetanola rūpnīcu būvniecībai ne vienmēr tiks sniegti galvojumi. Tāpat ministrija iebilst pret subsīdiju maksām par rapšu audzēšanu biodegvielas vajadzībām. FM paudusi šaubas par programmas iespējamo labvēlīgo ietekmi uz iekšzemes kopprodukta dinamiku, ZM izstrādāto projektu vērtējot kā pārāk optimistisku.
Arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas speciālisti, izvērtējot projektu no vides aizsardzības viedokļa, atzinuši, ka ZM prognozes ir pārāk rožainas.
Savukārt galvenie Ekonomikas ministrijas iebildumi saistīti ar nepietiekamo analīzi programmas projektā. Ministrijas pārstāvji aicināja izvērtēt ražošanas ietekmi uz tautsaimniecību kopumā, kā arī izstrādāt izejvielu tirgus un produkcijas noieta tirgus raksturojumu.
Analizējot programmas projektu no juridiskajiem aspektiem, Tieslietu ministrijas pārstāvji nav pauduši iebildumus pret ZM izstrādāto dokumentu.
Dzīvosim – redzēsim: ja programma tiks iedarbināta, saskaņā ar tās autoru prognozēm pēc dažiem gadiem garāmbraucoši traktori uzvēdīs pankūku smaržu.
