Jau gadiem tiek izplatīts apgalvojums, ka naftas krājumi pasaulē pēc piecdesmit gadiem beigsies (sešdesmitajos gados esot kultivēts uzskats, ka šie krājumi izsīkšot līdz 2000. gadam).
Jau gadiem tiek izplatīts apgalvojums, ka naftas krājumi pasaulē pēc piecdesmit gadiem beigsies (sešdesmitajos gados esot kultivēts uzskats, ka šie krājumi izsīkšot līdz 2000. gadam), un tas ir rosinājis inženierzinātņu varenos izstrādāt alternatīvus degvielas veidus, jo pārvietoties ar kādu no mehāniskajiem transporta līdzekļiem cilvēcei, visticamāk, vajadzēs arī pēc vairākiem gadu desmitiem.
Arī Latvijā šis «bums» nav gājis secen, tiek izcīnītas karstas diskusijas par biodegvielas nepieciešamību, lietderību un tās izmaksām. Pretējās frontēs esošie pauž krasi atšķirīgus viedokļus, un tie visi ir šķietami pamatoti. Taču, kamēr mājās notiek vārdu cīņa – būt vai nebūt biodegvielai –, lielvalsts Amerika jau spērusi pirmo lielo soli šajā jomā, Nevadas štatā ierīkojot pirmo biodīzeļdegvielas uzpildes staciju, un izpelnījusies atzinību kā no autoīpašnieku un vietējās varas pārstāvju, tā arī no vides draugu puses.
Svinīgā stacijas atklāšana notika šā gada 22. maijā, taču pirms tam divus gadus, sadarbojoties valsts un privātajam sektoram, tika veikta virkne priekšdarbu.
Eksperimentālā kārtā biodīzelis tika iegūts, otrreiz pārstrādājot… pārtikas eļļu. Šī izejviela nodrošina degvielas netoksiskumu un ievērojamu izplūdes gāzu samazinājumu, nav vairs nepatīkamo melno dūmu mutuļu, taču tā vietā no izpūtēja nāk svaigu frī kartupeļu smarža. Ar šo degvielu var darbināt jebkuru dīzeļdzinēju, turklāt motorā pilnīgi nekas nav jāpārtaisa. Tā ir eļļaināka par parasto degvielu, un līdz ar to vēl «draudzīgāka» motoram.
Lai iegūtu valsts un pašvaldības atbalstu, vispirms jaunā biodīzeļdegviela Lasvegasā tika demonstrēta vietējai varai, īpaši uzsverot tās ekoloģisko tīrību, kas izpelnījās arī Vides aizsardzības aģentūras atzinību, un rezultātā jaunais produkts tika reģistrēts šajā organizācijā kā alternatīvs degvielas veids. Vēlāk ar valsts un pašvaldības atbalstu vietējais uzņēmums izstrādāja tehnoloģiju biodīzeļa rūpnieciskai ražošanai no izlietotās pārtikas eļļas (var piebilst, ka līdz tam izlietotā eļļa tika izlieta atkritumos), kas tika savākta no vietējiem ēdināšanas uzņēmumiem, un nodibināja kontaktus ar kompānijām, kas jauno produktu ražos uz līguma pamata, bet darba organizācijai un koordinēšanai nodibināja jaunu firmu «Biodiesel Industries». Plānots, ka iesākumā tiks saražots vairāk nekā miljons galonu (3.8 miljoni litru) biodīzeļdegvielas gadā. Līdzās jau minētajai izejvielai biodīzeļa ražošanā var izmantot arī dārzeņu eļļas, dzīvnieku taukus un pat aļģes.
Par sasniegto sajūsmā bija Nevadas štata Enerģijas pārvaldes pārstāvis:«Pārstrādājot veco eļļu biodegvielā, mēs ne tikai par saprātīgu cenu attīrām gaisu, bet arī radām jaunas darba vietas. Tas patiešām ir super!»
«Atbalsts, ko saņēmām no štata, lai šo projektu no sapņa pārvērstu realitātē, bija ārkārtīgs. Tas ir vienkārši pārsteidzoši, cik daudz ir iespējams sasniegt relatīvi īsā laikā, ja valdība un rūpniecība darbojas roku rokā,» piebilst «Biodiesel Industries» prezidents.
Lai popularizētu jauno degvielas veidu, «Nevada State Motor Pool» štata ziemeļos sarīkoja tā sauktās «Biovaboles» prezentāciju. Publikas vērtējumam tika nodota ar biodīzeli darbināta vecā, labā «Volkswagen Beetle» vabolīte.
«Kad izklāstījām degvielas labās īpašības, visi šo vabolīti gribēja izmēģināt. Lielās intereses dēļ nolēmām, ka vienā no mūsu degvielas uzpildes stacijām tirgosim arī šo degvielas veidu, lai katram dotu iespēju to novērtēt. Ja pieprasījums pēc šīs degvielas turpinās palielināties tā, kā plānots, mēs tuvākajā nākotnē iegādāsimies iekārtas un ražosim to arī paši,» stāsta pārstāve no «Western Energetix Cardlock» – kompānijas, kurai Amerikā pieder benzīntanku tīkls, no kuriem vienā ir iegādājama jaunā biodīzeļdegviela.
Neapšaubāms pluss ir tas, ka galvenie jaunās degvielas ražošanas resursi ir praktiski neizsmeļami – tie ir saražojami uz vietas, Amerikā, un tas ir vēl viens pozitīvs faktors, jo dod ienākumus vietējiem lauksaimniekiem un zemes īpašniekiem.
Varētu rasties jautājums – ko darīt tiem autobraucējiem, kuru īpašumā ir mašīnas ar benzīna motoriem (un Amerikā tādas ir vairākumā)? Arī pie tā jau tiek strādāts, un paredzams, ka jau visai tuvā nākotnē benzīna dzinēju darbināšanai tiks izvērsta etanola ražošana.
Kādas ir galvenās biodīzeļa atšķirības no parastās dīzeļdegvielas. Biodīzelim ir augstāka aizdegšanās temperatūra, tas nesatur sēru un kancerogēno benzolu. Glabāšana ir drošāka, jo normālā temperatūrā neizdalās viegli uzliesmojoši garaiņi, un to var glabāt tādās pašās tvertnēs kā jau ierasto dīzeli, arī motora jauda un degvielas patēriņš ir tādi paši. Turklāt «Biodiesel Industries» ir patentējusi tehnoloģiju, pēc kuras biodīzeli apstrādāt tā, lai nerastos problēmas, to lietojot aukstā ziemā (analogs ziemas dīzeļdegvielai).
Var uzskatīt, ka Amerikā ir sākusies biodegvielas revolūcija. Kā būs Latvijā, to rādīs tuvākie gadi.
