Jelgavas Vakara maiņu vidusskolas un 1. sanatorijas internātpamatskolas bioloģijas skolotājas atgriezušās no Zviedrijas, kur ar Eiropas Komisijas atbalstu piedalījušās profesionālās pilnveides kursos.
Jelgavas Vakara maiņu vidusskolas un 1. sanatorijas internātpamatskolas bioloģijas skolotājas atgriezušās no Zviedrijas, kur ar Eiropas Komisijas atbalstu piedalījušās profesionālās pilnveides kursos. Iegūtās zināšanas pedagoģes ir gatavas izmantot stundās.
Sākot ar šo mācību gadu, skolēniem no 7. klases mainās pamatizglītības standarti bioloģijā. Galvenā uzmanība tajos vērsta uz praktisko darbību un vides izglītību. Šajā nolūkā divas Jelgavas bioloģijas skolotājas – Sarmīte Strode no Vakara maiņu vidusskolas un Ginta Strade no 1. sanatorijas internātpamatskolas – bija sagatavojušas projekta pieteikumu profesionālās pilnveides kursiem “Outdoor Environmental Education” Zviedrijā.
Kursi risinājās no 13. līdz 20. augustam Zviedrijā un tika īstenoti ar Eiropas Komisijas atbalstu “SOCRATES” programmas apakšprogrammas “COMENIUS 2” ietvaros.
Kursos piedalījās pieci pedagogi no Latvijas, arī abas jelgavnieces. Skolotājas “Ziņām” stāsta, ka kursi bija saistīti ar vides izglītību un praktiskām nodarbībām bioloģijas stundās. “Jelgavā ļoti daudz bērnu savu laiku pavada telpās un dabā neprot vai arī nevēlas uzturēties. Tādēļ, balstoties uz praktiskām nodarbībām bioloģijas stundās, jaunatni varētu tuvināt dzīvajai dabai, mācīt tajā ielūkoties un novērtēt to,” pārliecinātas skolotājas.
Zviedrijā un citās Eiropas valstīs šādas praktiskās nodarbības notiek gan parkos, gan mežos un citur dabā, skolēni darbojas, pēta un analizē. Latvijā vides izglītība ir palikusi novārtā. “Kursos redzējām, kā šādas vides stundas organizē, kāds ir to saturs. Piemēram, piedaloties vienā no pasākumiem “Ceļojums laikā”, kursu dalībnieki no 15 pasaules valstīm iejutās 19. gadsimta strādnieku tēlos, lauku mājās iepazinās ar tā laika sadzīves priekšmetiem, darbiem, arī pārtiku un tradīcijām. “Esmu pārliecināta, ka bērniem būtu ļoti interesanti šādā veidā apgūt senču vēsturi, tradīcijas,” stāsta G.Strade. Interesanta bijusi arī nodarbība par vides piesārņojuma kaitīgumu un dabā nonākušajiem atkritumiem. Polietilēns, plastmasa, papīrs un dažādi sadzīves atkritumi tiek ierakti zemē, bet skolēni gada laikā vēro, kas ar tiem notiek, kas sadalās, kas paliek nemainīgi un traucējoši dabai. Skolotājas stāsta, ka iegūts daudz ideju, ar tām tiks iepazīstināti arī kolēģi. Iegūtās zināšanas un pieredzi varēs izmantot savās bioloģijas stundās, jo metodikas un piemēru, kā strādāt vides izglītībā, esot ļoti daudz.
Kursu laikā notika valstu prezentācijas pasākums, kurā par sevi stāstīja arī latvieši. Bijuši arī tādi pedagogi, piemēram, no Turcijas un Spānijas, kas nezināja, kurā vietā pasaules kartē atrodama Latvija. Videofilmas noskatīšanās, jādomā, šo “robu” viņu zināšanās likvidēja.
