Rīgā, Alberta laukumā, Līvu sētā Zaļajā tirgū zemnieki, kuru saimniecības ieguvušas sertifikātu «Vides kvalitāte EQ», piedāvāja pircējiem veselīgu un sertificētu preci – augļus, dārzeņus, medu un arī visai eksotiskus produktus.
Rīgā, Alberta laukumā, Līvu sētā Zaļajā tirgū zemnieki, kuru saimniecības ieguvušas sertifikātu «Vides kvalitāte EQ», piedāvāja pircējiem veselīgu un sertificētu preci – augļus, dārzeņus, medu un arī visai eksotiskus produktus, piemēram, laimīgu vistu oliņas.
Kaut arī tirdziņš bija paredzēts līdz pulksten trijiem dienā, jau pusvienos kārdinošākie produkti bija izpirkti. Tātad pilsētniekus interesē veselīga prece.
Beigušies bija arī Broņislavas Mazpoles no Skujenes vērtīgie piena produkti, taču palika viņas moto: «Piens un piena produkti ir vērtīgi, kamēr dabīgi. Piens ir dzīvs, kamēr tajā dzīvas pienskābās baktērijas un notiek dabīgi procesi.» Līdzīgi afišējot savu produktu, cilvēku pūļa ieskauti, tirgojās arī citi zemnieki.
Kā pastāstīja zemnieks un inspektors Pēteris Koļeiņikovs no Zaubes (nemitīgi vērojot, vai kāds nemānās, tirgojoties bez sertifikāta), lai izaudzētu bioloģiskos kartupeļus, tiem nekaisa minerālmēslus, seko, lai tupeņi nesajūk ar citām šķirnēm un aug nemitīgā kontrolē. Tam par apliecinājumu tiek izsniegts īpašais sertifikāts. P.Koļeiņikovs gan piebilda, ka bioloģisko kartupeļu raža ir par 30 procentiem zemāka, taču to cenai vajadzētu būt augstākai. Tomēr Zaļajā tirgū tīro kartupeļu cena tikpat kā neatšķīrās no šā gada dārzeņu cenas tirgos. Lai pārbaudītu bioloģiskā kartupeļa vērtību, tas jāieliek glāzē ar ūdeni, bet otrā – parastais kartupelis. Pēc vairākām stundām parastais tupenis kļūstot zils, jo saņēmis krietnu slāpekļa devu.
P.Koļeiņikovs ir radis ēst ekoloģiskus dārzeņus, tādēļ uzreiz jūt atšķirības, ja galdā likts parastais kartupelis. Viņš saka, ka to novērtējuši arī pilsētnieki, jo desmit tupeņu maisi jau esot aizrunāti.
Zemnieku saimniecība «Upmaļi» no Rendas piedāvāja īpašas dāmu pirts slotas, kurās ziedošie liepu zari apvienoti ar izsenis lietotiem sieviešu maģijas augiem, kā arī spilventiņus, kas pildīti ar zāļu tējām veselīgam un labam miegam – to iedarbība ir pierādīta un izstrādāta sadarbībā ar dziedniekiem.
Bioloģiskā medus ražotājas bites netiek apstrādātas ar ķīmiskiem preparātiem. Dravas atrodas tīrā vidē, un čaklie kukaiņi vasarā netiek baroti ar cukuru, tā skaidroja Arnis Melderis no Iecavas. Viņš apgalvoja, ka arī par šo produktu cilvēki izrādījuši milzum lielu interesi, jo īpaši par viršu medu. Saimnieks gan par savu dzimto pilsētu Jelgavu izteicās ne visai labi, jo mūsu tirgū pret viņa ekoloģisko produktu nedz uzņēmuma vadība, nedz citi tirgotāji nav izturējušies ar cieņu, jo, ieraugot sertifikātu, sajutuši spēcīga konkurenta elpu.
Tirdziņa gaisotni omulīgāku darīja senatnīgā noskaņa gan mūzikā, gan guļbūves izkārtojumā, gan piedāvājuma klāstā. Galu galā taču tādam arī īstam tirdziņam jābūt, kad sabrauc zemnieki no mūsu valsts malu malām.
Vai jūs nepaguvāt vērtīgos produktus apskatīt un iegādāties? Par to nav jāuztraucas – ja Rīgas Dome dos atļauju, nākamais Zaļais tirgus varētu notikt jau 13. oktobrī.
