Atskatoties uz savas priesterības 45 gadiem, bīskaps A.Justs bija domājis parasta svētdienas dievkalpojuma beigās tikai teikt dažus pateicības vārdus Dievam, taču draudze un kolēģi, semināristi iebilduši, ka tomēr jārīko svinības.
Atskatoties uz savas priesterības 45 gadiem, bīskaps Antons Justs bija domājis parasta svētdienas dievkalpojuma beigās tikai teikt dažus pateicības
vārdus Dievam, taču draudze un kolēģi, semināristi iebilduši, ka tomēr jārīko svinības, lai tad visi varētu būt kopā.
Svētdien Romas katoļu Jelgavas diecēzes bīskapu sveica laicīgā vara – pilsētas Domes, rajona Padomes, Lauksaimniecības universitātes un dažu uzņēmumu pārstāvji, kā arī radi. “Saņēmu apbrīnojami daudz atzinīgu vārdu par savu darbošanos,” “Ziņām” teica bīskaps, kas bija sirsnīgs un savu personību neizceļošs. Par radiem runājot, bīskaps ar smaidu teic, ka jaunie semināristi no viņa neko nevarot noslēpt. Bīskapa tēvs, arī Antons, nāk no astoņu, bet māte Leonora – no desmit bērnu ģimenes. Tā kā radi viņam ir visā Latvijā.
Pirmdien Jelgavā uz svinībām ieradās priesteri no visas Jelgavas diecēzes, kā arī Liepājas un Rīgas Katoļu garīgā semināra, kur jubilārs jau vienpadsmito gadu kalpo par rektoru.
A.Justs dzimis 1931. gadā Varakļānu draudzē. 1944. gadā ģimene emigrēja. Par priesteri viņš tika iesvētīts 1960. gadā Luvenā, Beļģijā. “Jau toreiz bīskaps Boļeslavs Sloskāns mums, jaunajiem priesteriem, par spīti dzimtenes okupācijai teica, ka mēs esam gatavoti darbam Latvijā,” atceras A.Justs. Pēc 32 kalpošanas gadiem ASV viņš atgriezās tēvzemē. 1996. gadā Romā no pāvesta Jāņa Pāvila II tika iecelts par bīskapu un darbīgi turpina kalpot tālāk.
