«Lai Dievs svētī Jelgavu un visu Zemgali!» pirmo reizi bīskapa statusā viesojoties Jelgavā, teica evaņģēliski luteriskās baznīcas jaunizveidotās Liepājas diecēzes bīskaps Pāvils Brūvers.
“Lai Dievs svētī Jelgavu un visu Zemgali!” pirmo reizi bīskapa statusā viesojoties Jelgavā, teica evaņģēliski luteriskās baznīcas jaunizveidotās Liepājas diecēzes bīskaps Pāvils Brūvers. Viņš bija ieradies uz starptautisko zinātnisko konferenci “Protestantiskajam kultūras mantojumam Zemgalē 440 gadu”, kas oktobra beigās notika Jelgavas muzejā.
Līdz šim Latvijas evaņģēliski luterisko baznīcu vadīja viens bīskaps – arhibīskaps –, taču jau 2006. gadā 22. Sinode nolēma, ka Latvijā jāizveido trīs diecēzes (Rīgas, Daugavpils un Liepājas), kuru vadībā būs trīs bīskapi. Jelgavas pilsētas un rajona draudze ietilpst Liepājas diecēzē. Kad jūs kā šogad jūnijā ievēlētais Liepājas diecēzes bīskaps sāksiet darboties savā amatā?
Tā īsti bīskapa amatā stāšos 1. decembrī – kad Liepājā būs notikusi svinīgā ceremonija. Zināms, ka Jelgavā Sv.Annas baznīca, kurai ir viena no lielākajām draudzēm Latvijā, kļūs par Liepājas diecēzes prokatedrāli. Domāju savu laiku plānot tā, ka nedēļas sākumā kalpošu Jelgavā, Zemgalē, bet beigās – Liepājā, Kurzemē.
Ar ko jums saistās Jelgava?
Esmu dzimis, audzis Mārupē – ne pārāk tālu no šejienes. Jelgava bijusi mana tuvākā kaimiņpilsēta. Otrajā pasaules karā nopostītā pilsēta kļuva par tādu kā jaunbūves rajonu. Taču es priecājos, ka arī šī zinātniskā konference, uz kuru esmu ieradies, liecina, ka novada pagātne tiek apzināta, un var cerēt, ka kādas vēsturiskās būves atjaunos. Mēs jau vienmēr tādos sliktos ekonomiskajos apstākļos kā šodien nedzīvosim, un iespēju būs vairāk.
Kādi ir jūsu jaunās kalpošanas svarīgākie uzdevumi?
Kopumā diecēzē jāveicina sabiedrības pozitīva attīstība. Krīzes situācijas vēsturē nav svešas. Tāda gan sabiedrībā, gan baznīcā bija arī 16. gadsimtā, kad radās tā saucamais protestantisms. Taču ir svarīgi, lai krīzes risinājuma meklējumi iet caur evaņģēlija vēsti. Diecēzē bīskapam vajadzētu būt savu tuvāko kolēģu, mācītāju ne tik daudz priekšniekam kā vecākajam brālim, draugam, padomdevējam, atbalstam. Tikpat svarīgi bīskapam ir palīdzēt draudzēm viņu garīgajā izaugsmē un dzīvē.
Sagatavoja Gaitis Grūtups
