Ja visu, ko man profesijas dēļ iznāk pieredzēt, ņemtu pie sirds, tad droši vien jau sen būtu «Ģintermuižā». Par tiesu medicīnas ekspertu strādāju vienpadsmit gadu.
Ja visu, ko man profesijas dēļ iznāk pieredzēt, ņemtu pie sirds, tad droši vien jau sen būtu “Ģintermuižā”. Par tiesu medicīnas ekspertu strādāju vienpadsmit gadu. Gandrīz katru dienu iznāk nodarboties ar noziegumos, dažādās nelaimēs ievainotiem vai mirušiem cilvēkiem. Turklāt nereti jārunā arī ar nelaiķu tuviniekiem, jāskaidro nāves cēloņi. Lai kā centies sevi emocionāli nesaistīt ar darbā redzēto, nekad neatstāj domas par to, ko vajadzēja darīt, kur pieļauta tā traģiskā kļūda, ka cilvēka vairs nav.
Šovasar Jelgavas apkārtnē ļoti daudzi slīkst. Dobeles rajonā, ko apkalpo Valsts tiesu ekspertīžu centra Jelgavas starprajonu nodaļa, šajā ziņā ir tāpat kā katru gadu. Parasti peldēšanas sezonā bojā aiziet ne vairāk kā desmit cilvēku, šogad, skaitot no 1. maija, jau 18. Parasti slīkst gados jaunie. Vecie ir prātīgāki, dzīvē vairāk redzējuši un sapratuši. Jauniešiem, sevišķi puikām, patīk meiteņu priekšā izrādīties, tas bieži robežojas ar to, kur spējas ir par vāju. Turklāt noslīkušie pārsvarā ir alkohola reibumā. Tam fizisko spēju pārvērtēšana un lieka bravūra ir bieža blakus parādība. Fizioloģiski – gan alkohols, gan karstums cilvēka asinsvadus izpleš. Ja tādā situācijā, kad ārā saulē ir ap trīsdesmit grādu, cilvēks dzērumā metas uz galvas ūdenī un ienirst kaut pusotra metra dziļumā, kur ir tikai plus 18 grādu vai pat mazāk, notiek strauja ķermeņa atdzišana, līdz ar to arī asinsvadu sašaurināšanās. Organismā pie šādām pārvērtībām rodas asinsvadu spazmas, kas izraisa muskuļu krampjus. Un tad jau līdz nelaimei nav tālu. Vēl ūdens sarīšanās, atsišanās pret grunti, kas var būt bīstama ne tikai mugurai…
Nesen bija gadījums, kad Pārlielupē dīķī aiz slimnīcas atrada noslīkušu vīrieti, kura asinīs konstatēja 3,24 promiles alkohola. Viņš bija izdzēris vismaz 0,7 litrus degvīna. Tātad smaga reibuma pakāpe. Agrāk 3,5 promiles jau skaitījās saindēšanās ar alkoholu.
Runājot par bīstamu rīcību pie ūdeņiem, viens no pamācošiem gadījumiem, kas labi beidzās, notika pusnaktī pilsētas centrā. Pārlielupē pie veikala “Arka” divi divdesmitgadīgi jaunieši sāka strīdēties ar trešo. Pēc tam visi trīs aizgāja uz Hercoga Jēkaba laukuma pusi. Kā tur iznāca, kā ne – uz Lielupes tilta divi trešo vieglprātīgi pārsvieda pāri margām. Policijas darbinieki izmērīja kritiena augstumu – līdz ūdenim deviņarpus metru. Cietušais upē iegāzās uz muguras. Lai gan viņš bija plāni ģērbies un drēbes uz leju nevilka, no tāda augstuma krītot, cilvēks var pamatīgi sasisties. Viens no metējiem tūlīt bija bēdzis, taču otrs noskrējis patiltē un meties ūdenī, lai slīkstošo glābtu. Arī šoreiz man bija jāveic tiesu medicīnas ekspertīze, taču, paldies Dievam, dzīvam cilvēkam.
Man jautā, kā es izklaidējos, attīros no visa negatīvā, ar ko nākas saskaties darbā. Palīdz mana ģimene, dārzs. Man patīk “ņemties” ar gurķiem, tomātiem, ogām. Esmu kaislīgs sēņotājs, tādēļ daļu atvaļinājuma, kā parasti, ņemšu septembrī. Rudens pusē iekonservētās dārza un meža veltes ir laba piedeva ģimenes iztikai ziemā. Labprāt skatos arī “Komisāru Reksi”. Tā ir viena no nedaudzajām filmām, kur tiesu medicīnas eksperta darbs atainots diezgan reāli. Nav tā kā vienā otrā “jeņķu” filmā, kur eksperts nozieguma vietā vēl nav lāgā izkāpis no mašīnas, kad jau ir izdarījis secinājumus. Zināms, ka grūti salīdzināt, ar kādu tehnisko nodrošinājumu strādājam mēs un ar kādu Rietumos. Tomēr gandarījums, ja spējam palīdzēt noziegumu atklāšanā, ir gan viņiem, gan mums.
