Kopš vasaras vidus, kad pirmo reizi mūsu rajonā tika konstatēta bīstamā augu karantīnas slimība bakteriālās iedegas, augu aizsardzības speciālisti aprēķinājuši, ka kopumā iznīcināti un vēl likvidējami vairāk nekā 1200 koku.
Kopš vasaras vidus, kad pirmo reizi mūsu rajonā tika konstatēta bīstamā augu karantīnas slimība bakteriālās iedegas, augu aizsardzības speciālisti aprēķinājuši, ka kopumā iznīcināti un vēl likvidējami vairāk nekā 1200 koku. Šomēnes paraugu analīzēs arī atklājies, ka iedegas skārušas augļudārzus Ozolniekos un Glūdas pagastā.
Kā “Ziņām” pauda Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) direktora vietnieks Raivis Grosbārdis, Jelgavas rajonā bakteriālās iedegas konstatētas Jaunsvirlaukas un arī Sidrabenes pagastā, kur norobežota buferzona ap Staļģenes ciematu. Divi jauni slimības perēkļi atklāti Vilces pagastā, Glūdas pusē karantīnas kaite uzieta trīs dārzos, kā arī Ozolniekos, kur laboratoriski iedegu klātbūtne apstiprināta vienā piemājas teritorijā.
Pavisam skartas 89 mājsaimniecības, no tām 83 ir Staļģenē un trīs kilometru buferzonā ap to. “Kopumā esam apzinājuši, ka Jelgavas rajonā jāiznīcina 1212 koku. No tiem Staļģenē un buferzonā ap to – 1198, turklāt 646 ir ābeles un bumbieres vienā komercdārzā,” R.Grosbārdis teic, ka visi šie inficētie augļu koki jau likvidēti. Atsevišķās jaunatklātajās vietās paņemti papildu paraugi, lai noteiktu precīzu izplatību. Līdzko būs testēšanas pārskati, arī šīs ābeles un bumbieres tiks izrautas vai nozāģētas un sadedzinātas.
Par konkrētām saimniecībām Ozolniekos un Glūdā VAAD informāciju nesniedz. Vien atklāj, ka tie visi ir piemājas dārzi un bakteriālās iedegas konstatētas uz atsevišķiem kokiem. Glūdas pagasta Padomes priekšsēdētāja par iedegu klātbūtni pašvaldības teritorijā uzzināja no “Ziņām”. Viņa uzskata – pret to noteikti jācīnās visiem iespējamiem līdzekļiem, taču domā, ka pilnīgi visu dārzu iznīcināt nevajadzētu. “Tas būtu neprāta darbs, jo koki taču neizaug īsā laikā,” viņa cer, ka augu aizsargiem ir padomā kādi līdzekļi vai profilaktiski pasākumi, kā apturēt baktēriju izplatību.
Pašlaik augu aizsargi intensīvi pārbauda stādu audzētavas, lai tās iegūtu augu pases un varētu tirgot augļu koku dēstus. Sadarbojoties ar kaimiņvalsti Lietuvu, VAAD plāno vērsties Eiropas Komisijā ar ierosinājumu lemt par ES kopīgiem pasākumiem cīņā pret bakteriālajām iedegām.
Bakteriālo iedegu izplatības ierobežošanai un kompensācijām Finanšu ministrija (FM) no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirs 217 104 latus, tā otrdien nolēma valdība. No šīs summas 40 437 lati tiks izlietoti, lai kompensētu izdevumus, kas radušies VAAD, bet 176 667 latus izmaksās kompensācijās par iznīcinātajiem ražojošiem augļu kokiem.
Savukārt 871 lats būs jāpārskaita arī Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai dotācijai Jaunsvirlaukas pagasta Padomei, lai kompensētu slimības ierobežošanas izdevumus.
Atbalsta apmēri nav mainījušies, saskaņā ar Zemkopības ministrijas priekšlikumu par koku piemājas dārzā izmaksājami 96 lati, savukārt ražojošo stādījumu saimniekiem vienu likvidētu ābeli vai bumbieri komercdārzā plānots kompensēt ar 48 latiem.
***
Iedegu skarto mājsaimniecību skaits
Jaunsvirlaukas un Sidrabenes pagasts 83
Vilces pagasts 2
Glūdas pagasts 3
Ozolnieku novads 1
***
Eksperta komentārs
Biruta Bankina, LLU Augu un augsnes zinātņu institūta asociētā profesore:
Bakteriālās iedegas var pastāvēt latentā (slēptā) formā, līdz ar to nav iespējams apgalvot, ka visi slimības skartie koki iznīcināti. Precīzi būtu teikt, ka likvidēti tie, kuriem šī kaite ir konstatēta. Apgalvot nevar, taču pastāv aizdomas, ka šī slimības izplatījusies daudz plašāk, nekā sākotnēji tika uzskatīts. Problēma ir tā, ka atveseļot inficētus kokus nevar, un nav efektīvu līdzekļu bakteriālo iedegu ierobežošanai.
