Amerikas Savienoto Valstu varas iestādes paziņojušas, ka pret valsti veikts bioterora akts. ASV jau četros štatos atklāti inficēšanās gadījumi ar Sibīrijas mēri, un cilvēku veselības sargāšanas nolūkā tiek veikti attiecīgi pasākumi.
Amerikas Savienoto Valstu varas iestādes paziņojušas, ka pret valsti veikts bioterora akts. ASV jau četros štatos atklāti inficēšanās gadījumi ar Sibīrijas mēri, un cilvēku veselības sargāšanas nolūkā tiek veikti attiecīgi pasākumi. Par baciļu izplatīšanas veidu lidaparātu vietā izvēlēta inficētu vēstuļu sūtīšana. Šādus ar Sibīrijas mēra baciļiem inficētus sūtījumus saņēmuši ne vien vairāku masu informācijas līdzekļu un firmu darbinieki, bet pat ASV Senāts, kas uz piecām dienām pārtraucis darbu. Aizdomīgas, ar nezināmu pulverveida vielu piebērtas vēstules bez atpakaļadresēm saņēmuši arī iedzīvotāji. Kaut arī vairumā gadījumu nekādas kaitīgas baktērijas tajās nav atklātas – sūtītāji tikai «pajokojuši» –, notikušais amerikāņos izraisījis paniku, un izmeklētāji jau piedraudējuši ar bargiem sodiem tiem, kas tiks pieķerti šajās darbībās. «Jokdari», riskējot ar brīvības zaudēšanu, uzdarbojušies arī citās pasaules valstīs.
Federālā izmeklēšanas biroja pārstāvji izplatījuši informāciju, ka izdevies izjaukt starptautisko teroristu nodomus par vēl vismaz četru ASV objektu spridzināšanu ārvalstīs. Neliešu nolūkoto objektu vidū minēta arī Amerikas vēstniecība Parīzē un ANO galvenā mītne Briselē…
Pretterorisma koalīcija ASV vadībā joprojām visas nedēļas garumā turpināja pastiprinātus uzlidojumus Afganistānai, pamatīgi sapostot «Taleban» militāros objektus un komunikāciju sistēmas un dodot spēcīgu triecienu talibu karaspēka vienībām.
Savukārt «Taleban» ielaiduši valstī pirms tam izraidītos rietumvalstu žurnālistus, stāstot par lielu civiliedzīvotāju upuru skaitu. Nenoliedzot atsevišķus gadījumus, kad bumbvedēji mērķu izvēlē «kļūdījušies», piemēram, saspridzinot «Sarkanā Krusta» noliktavu, runas par lieliem civiliedzīvotāju upuriem ASV aizsardzības ministrs Donalds Ramsfelds nodēvējis par melīgiem talibu izdomājumiem. Pēc neapstiprinātām ziņām, Amerikas bruņotie spēki Afganistānā sākuši arī sauszemes operācijas.
Londonā Lielbritānijas premjerministrs Tonijs Blērs ticies ar palestīniešu pašpārvaldes līderi Jasiru Arafatu. Tikšanās laikā abas amatpersonas vienojušās par miermīlīga palestīniešu un Izraēlas konflikta risinājuma nepieciešamību, lai nedotu teroristiem iespēju savu netīro nodomu attaisnošanai izmantot «argumentus» par palestīniešu apspiestību. Atbalstu Palestīnas valsts izveidei izteicis ne tikai Blērs, bet arī ASV prezidents Bušs. Šāds pavērsiens ne īpaši pa prātam bijis Izraēlas premjeram Arielam Šāronam, kas tajā saskatījis «attīstīto valstu izdabāšanu teroristiem». Buša un Blēra uzskatiem par neatkarīgas Palestīnas izveidi pievienojies Izraēlas ārlietu ministrs Šimons Peress, taču ar pašsaprotamu noteikumu – ja Arafats spēs ierobežot palestīniešu vardarbību. Ar šo spēju pēdējais gan vairāku gadu garumā nav īpaši izcēlies, par ko liecina lielais nemieru un slaktiņu skaits. Nule kā grupējums, kas sevi dēvē par Radikālo Palestīnas atbrīvošanas tautas fronti, sašāvis Izraēlas tūrisma ministru Rehavamu Zeevi, kas no gūtajiem ievainojumiem miris. Pēc šādas nekaunības Šārons licis atcelt visus pasākumus, kas attiecas uz blokādes samazināšanu palestīniešu kontrolētajos rajonos.
Bruņoti konflikti vērā ņemamus apmērus sasnieguši Gruzijā, kur ideju par neatkarīgu valsti realizēt nolēmuši abhāzi, kas nebeidz vainot Gruzijas valdību par militāru uzbrukumu organizēšanu pret viņiem. Dažāda mēroga bruņotos konfliktos šajā apvidū krituši jau vairāki desmiti kaujinieku.
Sakarā ar ASV uzlidojumiem Afganistānai nervoza gaisotne izveidojusies Tadžikistānā. Turienieši ir uztraukušies, ka «Taleban» var ienākt prātā militāro ofensīvu izvērst arī pret viņiem, jo vietējiem nenoliedzami ir problēmas ar valsts aizstāvēšanu – tadžiki ir ļoti vāji apbruņoti, turklāt ar daudzām valsts vietām ir pārtrūkuši telefona sakari. Pagaidām viņiem neatliek nekas cits, kā just līdzi pret talibiem karojošajai Ziemeļu aliansei. Tā gan diemžēl nav Tadžikistānas vienīgā bēda – līdz ar vairākus gadus ilgstošo sausumu vairāk nekā miljonam vietējo iedzīvotāju draud bada nāve. Palīdzīgu roku sniegt nolēmusi ANO, kas Pasaules pārtikas programmas ietvaros lūgusi izsniegt proviantu Tadžikistānas vajadzībām.
