Lai nodrošinātu Bramberģes muižas kungu mājas kultūras mantojuma vērtību saglabāšanu, muižā ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Jelgavas novada pašvaldības finansiālu atbalstu aizritēs vēsturisko logu restaurācija, informē Jelgavas novada pašvaldības pārstāve Enija Kreicberga-Kapša.
Kā skaidro pašvaldībā, Ilze un Gunārs Pavloviči Bramberģes muižu savā īpašumā iegādājās 2017. gadā. Līdz šim muižas kompleksā veikti apjomīgi apkārtnes sakopšanas darbi, īpašumam ierīkots elektropieslēgums, veikti konservācijas pasākumi, lai saglabātu vēsturiskās liecības, un veikti priekšdarbi kungu mājas jumta seguma nomaiņai (tehniskās apsekošanas atzinums, rekonstrukcijas projekts). Tāpat uzsākts darbs, lai atdzīvinātu teritorijā esošo dziļurbumu, kas nodrošinās ūdensapgādi muižas kompleksā. Savukārt nupat apstiprinātais Valsts kultūrkapitāla fonda projekts aizsāks vēsturisko logu restaurāciju.
“Logu rekonstrukciju vadīs Guntars Upenieks, pieaicinot vitrāžistu Agri Buteli un kalēju Juri Galvānu. Muižas kungu mājas logi ir ar 17. gadsimta baroka perioda dzīvojamo ēku logailām raksturīgu dalījumu. Ārējā vērtnē ir iestrādāta stikla vitrāža ar svina dzīslojumu, vēja stieņiem un kaltām dekoratīvām alvotām eņģēm, kas ir unikāls tā laikmeta paraugs Latvijas arhitektūras vēsturē. Šāda veida logi vairs nav sastopami Latvijā, tādēļ ir svarīgi tos rekonstruēt. Ja epidemioloģiskā situācija ļaus, tad paralēli logu restaurācijai esam iecerējuši logu montāžas dienā muižā arī pasākumu – atvērto meistardarbnīcu, kuru varēs apmeklēt ikviens, iepazīties ar muižas vēsturi, un meistari dalīsies savā pieredzē, kā logi ir tapuši. Projekta gaitā plānots rekonstruēt divus koka logus”, skaidro muižas īpašniece I.Pavloviča.
Pašvaldībā paskaidro, ka Bramberģes muižas mūra ēku komplekss ir unikāls manierisma estētikas paraugs, kas kā stils dažādu apstākļu sakritības dēļ nav tik populārs Latvijas arhitektūras vēsturē, lai gan savas apbūves un vēstures dēļ noteikti ir nozīmīgas uzmanības vērts. Muižas izcelsme saistāma ar hercoga Jēkaba laikiem un laika griežos piedzīvojusi dažādus saimniekus un to izpratni par šī kultūras mantojuma saglabāšanu. Arhitekts Pēteris Blūms muižas mūra ēku kompleksu datē ar 16. un 17. gadsimta miju līdz 17. gadsimta vidum, savukārt mākslas zinātnieks Ojārs Spārītis raksta: “Spilgtākie Latvijā saglabājušies manierisma estētikas paraugi rezidenču arhitektūras jomā ir Bauskas ordeņa pils piebūve (16. gadsimta 80.–90. gadi) un Bramberģes muižas komplekss (17. gadsimta pirmā puse).”
Kopējais projekta finansējums ir 8530 eiro, no kura publiskais finansējums – 3450 eiro, Jelgavas novada pašvaldības līdzekļi – 3000 eiro, pārējo daļu veido pašu īpašnieku finansiālie ieguldījumi.
