Svinīgā gaisotnē Pils salā pagājušās nedēļas nogalē sabiedrisko vides inspektoru apliecības saņēma divi Bauskas novada pārstāvji. Valsts vides dienesta (VVD) Zemgales reģionālās pārvaldes vadītājs Hardijs Verbelis aicina brīvprātīgi iesaistīties arī citus dabas sargus. Līdz šim tādi Zemgalē bija vien divi.
Aicina būt modriem
Kaut Zvejniecības likums paredz, ka sabiedriskajiem vides inspektoriem ir tikai tiesības pārbaudīt makšķerniekus un zvejniekus, kā arī atņemt tiem nelikumīgus zvejas un makšķerēšanas rīkus, sabiedrisko inspektoru apliecību izsniegšanas pasākumā VVD Zemgales reģionālās pārvaldes vadītājs Hardijs Verbelis uzsvēra: “Sabiedriskais vides inspektors – tas ir dzīvesveids. Sabiedriskie inspektori mūsu dienestam ziņo par piesārņotu dabu, neatļautu rakšanu un cita veida pārkāpumiem.” VVD darbinieki ir novērojuši, ka sakarā ar pandēmiju ievērojami vairāk cilvēki dodas dabā, tostarp arī makšķerē. H.Verbelis ir gandarīts, ka VVD izveidojusies fantastiski laba sadarbība ar Zemessardzes 53. Bauskas bataljonu. Proti, šopavasar vimbu nārsta laikā VVD dienesta inspektori kopā ar zemessargiem veikuši vairāk nekā desmit reidus, lai pārbaudītu, kā makšķernieki ievēro makšķerēšanas noteikumus.
Astoņi gadi mācībās Jelgavā
Raitis Ločmelis, viens no jaunajiem sabiedriskajiem vides inspektoriem, “Ziņām” atklāja, ka ir Zemessardzes kaprālis, kas kopā ar dienesta biedriem pavasarī veica pārbaudes Mūsas, Mēmeles un Lielupes krastā. R.Ločmelis spriež, ka sabiedriskā vides inspektora statuss viņam dos juridisku pamatu apturēt nelikumības, kas saistās ar zivju bagātību. “Pats neesmu nopietns makšķernieks, bet Zemessardzē esmu jau sešus gadus, un tur, manuprāt, ir jābūt katram latvietim, kam to atļauj veselība,” teic R.Ločmelis. Viņam ir sirdij tuva Lielupe, Jelgavā viņš nodzīvojis astoņus dzīves gadus – mācījies Amatniecības vidusskolā un pēc tam LLU Meža fakultātē. Mēbeļu galdnieks ir Raita pamatprofesija.
Sabiedriskā vides inspektora apliecību Pils salā saņēma arī Bauskas novada pašvaldības darbinieks Aleksandrs Gurkovskis. “Nav nevienam aizliegts aizrādīt otram, ja redz, ka tas rīkojas greizi. Kad cilvēkos aizies valodas, ka Gailīšu pagastā darbojas sabiedriskais vides inspektors, tas vien darbosies preventīvi – mazāk kāds atļausies pārkāpt makšķerēšanas noteikumus”, teic Aleksandrs. Viņš atklāj, ka nebija viegli sagatavoties sabiedriskā vides inspektora eksāmena kārtošanai. Valstī mainījās likumdošana, tāpēc bija nepieciešams kārtot eksāmenu un papildināt zināšanas.
Aleksandrs apzinās, ka sabiedriskā inspektora darbs var būt arī bīstams, jo makšķerēšanas noteikumu pārkāpēji mēdz būt agresīvi. “Atbrauc pie upes kungi un, “drosmi” sadzērušies, uzvedas visādi. Ja tu ar viņiem runā normāli, parasti domstarpības var novērst,” stāsta sabiedriskais vides inspektors.
Bēgot pakļāva sevi briesmām
Pieredzējušais VVD Zemgales reģionālās pārvaldes darbinieks Jurijs Skribāns atzīst, ka makšķerēšanas noteikumu pārkāpēju skaits Lielupes baseinā iet mazumā. Sarūk arī nelegālā zveja ar tīkliem. Tomēr šogad vien viņš uzsācis ap trīsdesmit pārkāpumu lietu. Reiz pavasarī Lielupes augštecē pie Strēlniekiem kāds pārkāpējs, vairoties no vides inspektoriem un zemessargiem, pat muka, pārpeldot Lielupi. “Upe tajā vietā ir strauja un diezgan plata. Vīrs bija dzīvības briesmās. Otrā krastā viņš izkāpa bez mugursomas, makšķerēm un zābakiem. Visu peldot bija nometis nost,” atceras J.Skribāns. Viņš piebilst, ka protokolā, summējot soda naudu par makšķerēšanas pārkāpumiem, “četrciparu skaitli salasīt nav grūti.”
Veicot pārbaudes, vides inspektori izmanto arī dažādus palīglīdzekļus, piemēram, lukturus, dronus, videokameras, termovizierus, ar ko tumsā nosaka, kur atrodas cilvēks, kura ķermenis izstaro siltumu. “Reidā ir svarīgi, lai inspektors neizbiedē noteikumu pārkāpēju un pārkāpums tiek fiksēts video,” paskaidro J.Skribāns.
VVD pārstāve Daina Vārpiņa informē, ka jūnijā atestācijā sabiedriskā vides inspektora pārbaudes darbu sekmīgi nokārtoja divdesmit pretendentu. Tādējādi zvejas un makšķerēšanas kontrolē Latvijā tagad darbojas 74 sabiedriskie vides inspektori. Zemgalē līdz šim bija tikai divi – pa vienam Jelgavā un Bauskā. VVD sabiedrisko vides inspektoru atestācija dažādās vietās Latvijā tiek organizēta reizi pusgadā. Nākamā reize plānota septembrī.
Lai kļūtu par sabiedrisko vides inspektoru, jābūt vismaz vidējā līmeņa 2. pakāpes valsts valodas prasmei, vismaz 18 gadu vecumam un vismaz vidējai izglītībai. Pretendents nedrīkst būt sodīts par tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem pret dabu. Der gan tādi, kam šī sodāmība ir dzēsta. Pretendentam ir jābūt sekmīgi nokārtojušam VVD rīkotu zināšanu pārbaudi par zivju resursu aizsardzību un izmantošanu un šo jomu reglamentējošo normatīvo aktu prasībām.
