Skolēnu skaits, kas mācību iestādēs saņem brīvpusdienas, salīdzinājumā ar pagājušo gadu gan pilsētā, gan rajonā krietni samazinājies. Tas atklāj, ka iedzīvotāju labklājība cēlusies.
Skolēnu skaits, kas mācību iestādēs saņem brīvpusdienas, salīdzinājumā ar pagājušo gadu gan pilsētā, gan rajonā krietni samazinājies. Tas atklāj, ka iedzīvotāju labklājība cēlusies. Tomēr pastāv zināmas bažas, ka ne visas trūcīgās ģimenes, kam šīs brīvpusdienas pienāktos, izmanto svarīgo iespēju kaut reizi dienā nodrošināt bērnu ar siltu ēdienu.
Pēc Jelgavas Sociālo lietu pārvaldes datiem, pērn Jelgavā brīvpusdienas saņēma 533 bērni, turpretī šā mācību gada sākumā – 373. Toties šogad augustā trīsdesmit latu pabalstu (sagatavošanas klasēs – desmit latu) skolas piederumu iegādei ieguva 512 bērnu. Pārvaldes Sociālās palīdzības nodaļas vadītāja Mārīte Ziemele uzskata, ka šī starpība – 139 skolēni – liecina, ka ne visi, kam pienāktos brīvpusdienas, tās pieprasījuši. Sevišķi tas attiecas uz vecāko klašu audzēkņiem.
Valsts nākusi pretī skolēniem, paaugstinot nabadzības slieksni. Pērn tas skaitījās mēneša ienākums 45 lati uz vienu ģimenes locekli, bet šogad tas jau ir 60 latu, turklāt ģimenē, kur neviens nav darbspējīgs, – 100 latu uz cilvēku. No otras puses – vasarā valdība noraidīja priekšlikumu piešķirt brīvpusdienas visiem jaunāko klašu skolēniem. Taču, piemēram, Platones pagastā, kur atrodas gan Platones, gan Lielvircavas pamatskola, ir “sava republika”. Sociālā darbiniece Ņina Znotiņa “Ziņām” paskaidroja, ka pagasta sociālais budžets šogad atļāva šādas brīvpusdienas piešķirt visiem jaunāko klašu skolēniem, sākot no “kāpēcīšiem” – piecgadnieku un sešgadnieku apmācībā iekļautajiem – un beidzot ar ceturto klasi. Tādu bērnu pa abām skolām ir sešdesmit. 5. – 9. klašu skolēni no trūcīgajām ģimenēm tiek apgādāti ar brīvpusdienām, ja tās pagastā iesniegušas šādu lūgumu. Nevienam nav atteikts.
Platones pamatskolas direktore Eva Fišere atklāj – ar brīvpusdienām gan bērni, gan vecāki ir apmierināti. Arī skolotāju ģimenēs, kas it kā neskaitās trūcīgas, jūt, ka nav jātērējas bērnu pusdienām, kas mēnesī, piemēram, diviem sanāk gandrīz trīsdesmit latu, turklāt šai summai ir tendence augt. Laukos pagājuši laiki, kad skolēnu kopgaldu palīdzēja uzturēt vecāki ar pašu mājās audzētiem produktiem. Tādēļ pusdienu cena, kas pagaidām vēl ir 70 santīmu, drīz varētu palielināties līdz latam, kā tas jau tagad ir pilsētā.
Dažās lauku skolās, piemēram, Valgundes pagastā Kalnciema vidusskolā un Glūdas pagastā Šķibes pamatskolā, kā arī Glūdas pamatskolā, tiek praktizēts līdzdalības princips. Proti, vecāki vai skolēni vasarā, strādājot pagasta labiekārtošanā, brīvpusdienas nopelna. Kā “Ziņām” pastāstīja Glūdas pagasta bāriņtiesas priekšsēdētāja Veneranda Apine, gada brīvpusdienu “cena” ir desmit dienas ar trīs četru stundu darba laiku. Turklāt no ģimenes tajā tiek iesaistīti ne vairāk kā divi bērni. Runājot par trūcīgas ģimenes statusu, V.Apine teic, ka pagastā ne vienmēr tik stingri skatās, lai ienākumi uz cilvēku nepārsniedz 60 latu. Savējie zina, kādi ir trūcīgo ģimeņu izdevumi. Tādēļ dažkārt brīvpusdienas tiek piešķirtas arī tad, ja ienākumi ir nedaudz lielāki nekā valstī paredzētais trūkumcietēja statuss.
Kalnciema vidusskolā brīvpusdienu pelnīšanu jau vairākus gadus organizē vasaras dienas nometnē, kur domā arī par savu kultūras programmu. Skolēni ne vien strādā, piemēram, sakopjot Ziemassvētku kauju piemiņas vietas, bet reizē arī izzina pagasta vēsturi.
***
Lai saņemtu brīvpusdienas
Jelgavas skolēnu vecākiem jāvēršas Sociālo lietu pārvaldē Pulkveža Oskara Kalpaka ielā 9. Tur jāiesniedz izziņa par ienākumiem, kas tiek gūti no darba algas (beidzamajos trīs mēnešos), pensijas, pabalstiem, nekustamā īpašuma nomas, kā arī citiem ieņēmumiem. Lai iegūtu trūcīgas ģimenes statusu, mēneša ienākumi uz cilvēku nedrīkst pārsniegt 60 latu (ģimenēs, kur nav strādājošo, – 100 latu).
Iedzīvotāju iesniegumi tiek skatīti divas reizes mēnesī.
