Zemnieku saimniecības «Brīvzemnieki» īpašnieka Ainara Kozlova darba diena ir visai spraiga un neatliekamu darījumu pilna, jo īpaši tagad, kad saimnieku iekoptajos zemeņu laukos ir ražas laiks.
Zemnieku saimniecības «Brīvzemnieki» īpašnieka Ainara Kozlova darba diena ir visai spraiga un neatliekamu darījumu pilna, jo īpaši tagad, kad saimnieku iekoptajos zemeņu
laukos ir ražas laiks.
Ainars Kozlovs pirms septiņiem gadiem sāka audzēt zemenes un to dara līdz pat šai dienai. Protams, gūtā pieredze ir stiprs pamats sekmīgai lauksaimnieciskai ražošanai, taču nereti dabas stihijas un laika apstākļi ir neparedzami un nelabvēlīgi. Arī šogad. Pavasaris stipri aizkavējās. Pēdējās salnās nosala pirmie zemeņu ziedi, taču neatlaidīgi ziedēja vēlreiz. Raža novēlojās par mēnesi. Biežās lietavas un pavasara saules trūkums atstāja negatīvu iespaidu uz sārtās un smaržīgās ogas garšas īpašībām. Šā gada raža nav tik salda kā citus gadus, atzina saimnieks. Jāteic gan, ka nedaudz skābenās «Brīvzemniekos» audzētās ogas garšo lieliski.
«Brīvzemnieku» zemeņu lauku kopējā platība ir 25 hektāri. A.Kozlovs priekšroku devis trim šķirnēm – ‘Induka’, ‘Zepfyr’ un ‘Karona’. Pieejami ir arī saldo zemeņu šķirņu stādi, taču gatavās ogas ir neizturīgas, tās nevar uzglabāt ilgāku laiku.
Zemeņu audzēšanu A.Kozlovs izvēlējās, atklādams savu vietu lauksaimniecības ražošanā. Tolaik šādi nodarbināto nozarē tikpat kā neesot bijis. Ar laiku situācija mainījās.
«Brīvzemnieku» īpašnieks izaudzētās ogas realizē Rīgas Centrāltirgū, kur lielā piedāvājuma dēļ cena jāpazemina līdz 50 santīmiem par kilogramu. Tā ir gaužām zema maksa, bet, lai iegūtu labu ražu, nepieciešami zemes apstrādes un stādu kopšanas darbi. «Tajos daudz palīdzējuši draugi un radi,» paldies sakot, atzīst A.Kozlovs.
Nelabvēlīgā pavasara ietekmē pastiprināti aug nezāles, pret kurām pagaidām «Brīvzemniekos» cīnās tikai ravējot. Citās valstīs nezāļu apkarošana notiek ar dažādu ķīmisku vielu palīdzību, un tā ilgstošais roku darbs tiek aizstāts ar tehnoloģisku procesu, taču galaprodukts vairs nav tīrs.
Stādījumi ir vairākas reizes jāmēslo, kā arī jāmiglo pret zemeņu ērcēm un puvi. Kaut gan tika veikti šie aizsardzības pasākumi, īpaši slikto laika apstākļu dēļ dažviet novērota ogu puve.
Viena zemeņu kilograma pašizmaksa ir 45 santīmi. Uz jautājumu, kādēļ ogas netiek nodotas pārstrādes uzņēmumiem, piemēram, piena kombinātiem jogurta gatavošanai, A.Kozlovs ar nožēlu atbildēja, ka pārstrāde nav attīstīta un importa izejvielas izmaksā lētāk. «Milzīgs daudzums zemeņu tiek importēts no Polijas. Tur audzēto pie mums var iegādāties par ļoti zemu cenu, un tas «iegriež» pašmāju lauksaimniekiem,» atzina A.Kozlovs. Lieti atgādinot, ka vajadzētu noskaidrot ogu izcelsmes vietu, pirms to iegādes.
Mūsu valstī šī lauksaimniecības nozare ir nonākusi sprukās, jo latvieši nespējot apēst tik daudz zemeņu, cik zemnieki ir izaudzējuši pēdējo gadu laikā. Tādēļ arī valsts šogad vairs nemaksā subsīdijas. Bet A.Kozlovs negrasās ilggadējo nodarbošanos mest pie malas. Gluži otrādi, viņš centīsies paaugstināt ogu kvalitāti, rūpīgāk veicot visus nozarei nepieciešamos lauku darbus un cerot, ka nākamgad arī laika apstākļi būs labvēlīgāki – piecas dienas spīdēs saule, tad vienu dienu līs.
