Vai viegli nopirkt zābakus? Tie, kas to nav darījuši pāris gadu, atbildēs – viegli, zābaku pilni plaukti.
Vai viegli nopirkt zābakus? Tie, kas to nav darījuši pāris gadu, atbildēs – viegli, zābaku pilni plaukti. Tie, kas ir centušies nopirkt kaut ko vairāk par melnu ar sprādzīti, atbildēs – gandrīz neiespējami.
Sākums bija skaists. Vīrs nopirka Hertai kažoku. Ne gluži no nercu ādām, bet glītu. Tas, ka pie tāda nevar vilkt pērnās sezonas melnos zābakus, bija skaidrs. Vajag brūnus. Hertas vēlēšanās bija pieticīga – pusgari zābaki no dabiskās ādas ar vidēji augstu papēdi un, protams, par saprātīgu cenu. Gluži Pelnrušķītes kājiņa Hertai nebija, taču 39. kurpju izmērs nav nemaz tik milzīgs.
Pirmais pieturas punkts – lielveikals «Laimdota». Plauktā divu modeļu ādas imitācijas brūni zābaciņi. Cena – ap 20 latiem. Hertas izmēra – neviena. Arī modeļi neatbilst Hertas priekšstatam par eleganci. Nopērkamie vairāk piestāvētu stilīgai jaunietei.
«Silvā» apavu stenda apakšējā plauktiņā viens vientuļš un noputējis brūnu zābaciņu pārītis. Pārdevēja atzīst, ka brūnie zābaki «labi neejot» un piedāvā Hertai melnus.
Veikalā «Mēdeja» starp Hertu un pārdevēju risinājās šāds dialogs. «Vai jums, lūdzu, būtu brūni zābaki?» «Nav un nebūs.» «Kāpēc?» «Neviens nepērk.» «Bet kā jūs varat zināt, ka nepērk, ja to nav pārdošanā?» «Neviens neprasa. Jūs esat pirmā.»
Līdzīgas bija pārdevējas atbildes arī apavu un ādas galantērijas izstrādājumu veikalā «Legranda» – brūni zābaki šajā veikalā nav bijuši un nebūs.
SIA «Berling» veikalā pārdevēja varēja piedāvāt elegantus, brūnus ādas zābaciņus par Ls 30. Vienīgā nelaime – Hertai tie bija izmēru par mazu. Tie, kas būtu laikā, bija pārāk nepiemēroti ikdienas valkāšanai – ar ļoti augstu papēdi un smailu purngalu. Ja neder, tad neder un pārdevēja izcēla nākamo pāri – kaut ko līdzīgu omītes filca zābaciņiem ar rāvējslēdzēju priekšā un kažokādas josliņu augšmalā. Lai nu kā, šajā veikalā vismaz netika apgalvots, ka brūnus zābakus neviens nepērk.
«Eiroskorā» – izpārdošana. Laipna pārdevēja piedāvā attiecīgā izmēra tumši brūnus zābakus no dabiskās ādas – palicis tieši Hertas izmērs. Taču tie Hertai šķiet pārāk ikdienišķi. Vēl ar atlaidēm ir nopērkami pieklājīgi īsie zābaciņi, taču to tonis drīzāk ir bordo, nevis brūns.
Tā apstaigājot sešus Jelgavas veikalus, Hertai neizdevās nopirkt tādu it kā vienkāršu lietu – brūnus ādas zābaciņus. Labi, ka tā! Ja tas būtu izdevies, tad vajadzētu arī brūnu somu un cimdus…
Taču, vēlreiz pārdomājusi, Herta nolēma: kas tā par lietu, ka tirgotāji noteiks to, kas viņai jāvelk mugurā. Un varbūt viņa labāk gribētu pelēkus zābakus vai dzeltenas kurpes! Tātad, visi krāsainības cienītāji, apvienosimies! Teiksim pārdevējiem, kādas preces mums ir vajadzīgas, un nevilksim kājās parastus melnus zābakus ar sprādzi – kā visiem!
