Dzīvodams 400 metru attālumā no Jelgavas Pasta, ilgus ilgus gadus rīta avīzes saņēmu ne agrāk kā pusdivos pēcpusdienā.
Dzīvodams 400 metru attālumā no Jelgavas Pasta, ilgus ilgus gadus rīta avīzes saņēmu ne agrāk kā pusdivos pēcpusdienā. Lūdzos Jelgavas Pasta priekšniekam A.Boldina kungam, apelēju pie Latvijas Pasta priekšnieka Droiska kunga augstā prāta nepārvērst rīta avīzes par vakara presi – nekas nelīdzēja. Bruņurupucis manus «ņūspapīrus» piegādāja tajā pašā laikā. Gluži kā tantei tālajos Ipiķos! Jau biju atmetis ar roku šai cīņai ar vējdzirnavām un sapratis, ka Latvijā Pasta priekšnieki to seno grieķi, kas pirms divarpus tūkstošiem gadu joņojis no Maratonas uz Atēnām, lai iespējami drīzāk pavēstītu, ka viņējie sakāvuši persiešus, par pusprāti uzskata, bet mūsdienu skaitļotājus, reportierus, māklerus un citus informācijas steidzinātājus – par visīstākajiem jefiņiem.
… Tad nāca apskaidrība: pasūtīju savus «medijus» abonēšanas centrā «Diena» un nu tos saņemu ne vēlāk kā deviņos. Lasu un vēders kratās no smiekliem: pats Boldins šajā iestādījumā apstellējis sev avīzes, lai saņemtu deviņos! («Z.Z» 7. 01.99.)
Tomēr grūtsirdība māc: nodzīsies Jelgavas Pasts līdz bankrotam? Ko jūs! Tas taču valstisks iestādījums. Dubultos, piemēram, pastmarku cenu un dzīvos. Vai «Latvenergo», izpļundurojis miljonus, noburbuļoja? Vai cits monopolists – «Lattelekom» – nedzīvo zaļi? Vai Dupuža un Ivana kungi uzklausa ieteikumus atjaunot iekškvartālu katlumājas un izbeigt sildīt ielas un trotuārus?
Teic, ka visnesodītāk varot šķērdēties ar budžeta naudu, jo tā nevienam nepieder (gluži kā sociālismā). Tomēr iepriekšminētais rāda, ka ne tikai ar budžeta. Veikli vīreļi prot no tevis izspiest ne tikai par ūdeni, bet arī ūdensvadu, ne tikai par dabasgāzi, bet arī par cauruli, ne tikai par telefonsarunu, bet arī par drāti. Tālab nemaz nejutīsimies pārsteigti, ja kārtējais rēķins pienāks par gaisa elpošanu un vēdera atgaisošanu. Policijai varētu maksāt par to, ka esi pārnācis mājās bez zilas acs, jo tagad autobraucējs maksā par to, ka citu nav apdauzījis.
Kā te lai neatceras veco Andreju Upīti: «Rīga aug, Klidziņa aug, galvasnauda aug.»