Kredītu ierobežojumu dēļ palielinājusies interese dzīvokļu īres tirgū.
Kredītu ierobežojumu dēļ palielinājusies interese dzīvokļu īres tirgū
Līdz ar grūtāk pieejamiem kredītiem arī Jelgavā palielinājusies interese par dzīvokļu īri. Tā kā Rīgā pērn strauji augušas tās cenas, daļa iedzīvotāju meklē iespēju īrēt dzīvokli lētāk tālāk no galvaspilsētas. Lai gan kopumā, kā vērtē “Arco Real Estate”, īres cenas pie mums daudz neatpaliek no Rīgas ierindas dzīvokļu līmeņa. Jelgavā tās svārstās no 280 līdz 420 eiro mēnesī, mēbelētu dzīvokļu īre jaunajos renovēto māju projektos – no 420 līdz 560 eiro mēnesī bez komunālajiem maksājumiem. Visbiežāk pieprasīti ir vienas un divu istabu dzīvokļi.
Ierobežojumi uzaudzē cenu
Dzīvokļu tirdzniecības ierobežojumi un cenu kritums izraisījis arī īres sadārdzināšanos. Tam ir vairāki cēloņi. Tā kā dzīvokļu trūkst un to cenas ne visiem ir pa kabatai, vienīgā iespēja ir īrēt. Līdz ar pretinflācijas plānu bankās ir stingrāki noteikumi, aizņemoties naudu. Tā kā daudziem dzīvokli nopirkt grūtāk, palielinās pieprasījums pēc īres dzīvokļiem, kas neizbēgami izraisa īres cenu celšanos. Pēdējā laikā līdz ar piedāvājuma kāpumu to skrējiens gan mitējies.
Iespējams, savu ietekmi uz dzīvokļu uzpircējiem un cenu “skrūvēšanu” atstājuši grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Tie paredz – ja cilvēkam piederējis nekustamais īpašums mazāk par 60 mēnešiem, to pārdodot, no šiem ienākumiem jāmaksā 25 procentu iedzīvotāju ienākuma nodoklis.
Jauna dzīvokļa iegādei bankas piešķir kredītu līdz 90 procentiem no pirkuma cenas. Ar desmit procentiem darījumā jāpiedalās pircējam. Otrreizējā tirgus dzīvokļiem kredīta summa atkarībā no bankas ir 75 – 90 procentu. Atlikusī naudas daļa pircējam jāsagādā pašam. Pēc firmas “Kolonna” Jelgavas filiāles vadītājas Ineses Prāvas domām, bez pirmās iemaksas dzīvokļu potenciālos pircējus vairāk ierobežo izziņa par oficiālajiem ienākumiem. Šādā gadījumā, ja nepieciešams atrast dzīvesvietu, vienīgā iespējā ir dzīvokļa īre. Vēl viens pieprasījumu veicinošs faktors ir potenciālo pircēju nogaidošā pozīcija.
Speciālisti atzīst, ka īre var būt labs buferis zināmas tirgus stabilitātes saglabāšanai, lai neradītu nevajadzīgas straujas cenu izmaiņas dažādos tirgus segmentos. Īres tirgus varētu atslābt, ja atkal aktīvāk pirktu mājokļus. Zināms “atkusnis” hipotekāro kredītu jomā varētu iestāties aprīlī. Kuluāros par premjera solījumiem tiek runāts par pirmās iemaksas atcelšanu un izmaiņām izziņu par ienākumiem nosacījumos.
Situāciju traktē atšķirīgi
Nekustamā īpašuma pārstāvji atkarībā no firmas pozīcijas (vai tā orientējas uz klientu mitekļiem, vai firmas īpašnieku rīcībā ir liels dzīvokļu arsenāls) dažādi traktē pašreizējo situāciju. Pēc “Kolonnas” datiem, kopš pagājušās vasaras vidējās vienistabas dzīvokļu īres cenas palielinājušās no 100 līdz 150 latiem, divistabu dzīvokļiem no 150 līdz 180 – 200 latiem. I.Prāna atzīst, ka īres tirgū pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, ja neņem vērā piedāvājumus jaunajos projektos par ierindas pilsētniekiem pārlieku augstām cenām – 300 un vairāk latiem. Firmas birojā interesenti iegriežoties ļoti bieži, trūkstot dzīvokļu, ko visiem piedāvāt. Arī internetā ievietotie sludinājumi esot burtiski uz pāris stundām.
“Arco Real Estate” speciālisti atzīst, ka pēdējā pusgadā būtiskas īres cenu izmaiņas nav notikušas. Tas saistīts ar piedāvājuma paplašināšanos. Proti, tā kā pirkumu darījumu īpatsvars ievērojami samazinājies, dzīvokļu īpašnieki, lai mitekļi nestāvētu tukši un nenestu zaudējumus, tos izīrē. Jelgavas īres tirgum par labu nāk studentu pilsētas statuss.
Aleksandrs Udodovs no firmas “Biznesa īpašumi” uzskata, ka īres maksai jābūt tādai, ka tā sedz dzīvokļa iegādes izdevumus, proti, mēneša kredītmaksājumus. Tāda esot pasaules prakse. Pie mums pagaidām tā nav – izdevumi par īri esot reizes divas zemāki, nekā vajadzētu maksāt par dzīvokļa iegādi. Proti, to iespējams noīrēt par 150 latiem, bet vidējās kredītsaistības esot 350 latu. Tāpēc īres cenas noteikti augšot.
Sludinājumi presē liecina, ka, palielinoties piedāvājumam, īres cenas ir mazinājušās.
Ilgtermiņā izdevīgāk pirkt
Par dzīvokļu īres un kredīta maksājumiem varētu strīdēties. Lai gan kopumā īre ir lētāka, tomēr netrūkst izņēmumu. Piemēram, Sudrabu Edžus ielā firma, kas iepirkusi mitekļus spekulācijām, par aptuveni 25 kvadrātmetru mitekļa ar elementāru remontu īri mēnesī prasa 180 latu bez komunālajiem maksājumiem. Īrniece summu vērtē kā neatbilstošu un apzinās, ka varētu atrast līdzīgu par 120 latiem mēnesī. Taču cilvēka slinkā daba un aizņemtība nākot par labu nekaunīgajiem.
Īrniece arī noskaidrojusi, ka par īres summu varētu atļauties kredītmaksājumu. Piemēram, 29 kvadrātmetru vienistabas dzīvokļa iegāde tuvējā Raiņa ielā, ņemot aizdevumu uz 30 gadiem “DnB Nord” bankā, mēnesī izmaksātu 133 latus. Interesentes ienākumi atbilstot kredītiestādes prasībām (minimāli jāsaņem 332 lati mēnesī), un izziņa par tiem problēmas nesagādātu. Bet pirmā iemaksa 15 procentu jeb 4275 latu no pirkuma summas nav izpildāma.
Vai dzīvokli izdevīgāk īrēt vai pirkt? Lietpratēji par to spriež dažādi. Jāsalīdzina cenrāži, kā arī iespējamie labumi un ļaunumi, dzīvokli pērkot vai īrējot. Sevišķi nopietni tas jādara cilvēkiem, kuri nav droši, vai būs pastāvīgs darbs un pastāvīgi ienākumi. Ne visi uzreiz atradīs pirmās iemaksas summu. Atliek mitekli īrēt. Tad nav jāraizējas par tā uzturēšanu. Nav jākrāj nauda pirmajai iemaksai, lai saņemtu bankas aizdevumu. Ja līdzekļu mazāk, var meklēt lētāku pajumti. Cilvēkiem, kuri ir pārliecināti par savu nākotni un domā ilgtermiņā, dzīvokli izdevīgāk pirkt.
Latvijā ienākušās ārvalstu nekustamā īpašuma firmas uzskata, ka darījumu skaits mājokļu nomas tirgū augs, jo šeit līdz ar ekonomiskiem apsvērumiem ieviesīsies Eiropas tirgus tradīcijas – tur jau gadu desmitiem izdevīgāk iznomāt dzīvokli, kontrolējot cenu un izvairoties no tirgus svārstību ietekmes. Pie mums par īres namiem runāt vēl pāragri. Turklāt Latvijas iedzīvotājiem raksturīga vēlme mājokli iegādāties īpašumā, nevis īrēt. Tas ir mājokļu īri bremzējošs faktors. Lielāka perspektīva īres tirgum būtu ilgtermiņa saistības. Pagaidām tā ir mazattīstīta, līgumi lielākoties tiek slēgti uz gadu. Īrniekam nav pārliecības, vai pēc tam saimnieks nepaaugstinās maksu.
***
Vērtējumi
Inese Prāva, SIA “Nekustamie īpašumi “Kolonna”” Jelgavas filiāles vadītāja
Ja vēlies dzīvokli izīrēt, protams, potenciālais īrnieks jānovērtē. Arī līgumā jāatrunā iespēja savu dzīvokli pārbaudīt, piemēram, reizi mēnesī. Nedomāju, ka kāds īrēto mitekli speciāli bojā, bet var gadīties, ka, piemēram, studenti, pieļauj trakulības.
Uģis Skrupskis, firmas “Arco Real Estate” Jelgavas filiāles vadītājs
Jelgavā sevišķi ziemā savam dzīvoklim atrast īrnieku nav grūti. Kā jau studentu pilsētā zināmu daļu pieprasījuma veido jaunieši, kas vasarās dodas peļņā uz ārzemēm un mācību laikā grib labākus apstākļus nekā kopmītnēs. Tomēr, domājot ilgtermiņā, mitekli vajadzētu pirkt, nevis īrēt.
Aleksandrs Udodovs, firmas “Biznesa īpašumi” speciālists
Dzīvokļa īrēšana izmaksā divas reizes lētāk nekā iegāde. Bet pasaulē pieņemts, ka īres maksai jābūt tādai, lai tā segtu īpašnieka mitekļa iegādes izdevumus. Tāpēc īres cenas pie mums noteikti augs. Pašlaik piedāvājums ir lielāks nekā pieprasījums. Situācija varētu mainīties, kad būs izmaiņas dzīvokļu pārdošanas tirgū.
