Ar apsveikumiem un cerībām varam sagaidīt Latvijas Pasta ģenerāldirektora krēslā tā jauno vadītāju ar pamatīgo menedžera pieredzi bagāžā.
Ar apsveikumiem un cerībām varam sagaidīt Latvijas Pasta (LP) ģenerāldirektora krēslā tā jauno vadītāju ar pamatīgo menedžera pieredzi bagāžā.
Lai nesekotu savam priekšgājējam, Ivaram Krauklim būs jāvelta ne mazums pūļu spoži paplucinātā un jau līdz maksātnespējai bīstami pietuvinātā uzņēmuma augšāmcelšanai. Nav arī šaubu, ka “pusmiroņa” reanimēšanas process būs pārpilns nepopulāru lēmumu – par tarifu paaugstināšanu, mazo pasta nodaļu slēgšanu un arī darbinieku skaita samazināšanu.
Visā LP vadības maiņas procesā kā motorzāģis ausīs griežas satiksmes ministra Aināra Šlesera pilnu krūti iztaurētie postulāti par “politisko atbildību”, ko viņš esot gatavs uzņemties. Tomēr šīs frāzes nav ne graša vērtas, ņemot vērā to teicēju. Lai atceramies, kā kundziņš “uzņēmās” atbildību par savu lomu “Jūrmalgeitas” drāmā, Valsts kontroles (VK) atklātajiem pārkāpumiem paša vadītajā ministrijā, veiksmīga lidostas vadītāja aizvietošanu ar savu “marioneti”…
Tam nesekoja nokaunēšanās vistumšākajā kaktā un aiziešana no politikas, ne mirkli neatskatoties. “Mācītāju” partijas biktstēvam un “buldozeram” nekas netraucēja vēsā mierā iesēsties atpakaļ siltajā krēslā un skaļi saukt par plintes nemešanu krūmos.
Atklāts ir jautājums, cik ilgs laiks būs nepieciešams, lai krīzē ieslīgušais LP atgrieztos piecus gadus senā vēsturē, kad tas bija miljonus pelnošs uzņēmums ar solīdu uzkrājumu. Vai nepazudīs pēdas šajā laikā iztērētajiem milzu līdzekļiem, kas it kā izlietoti telpu remontam un citiem “modernizācijas” procesiem? Kur šajā gadījumā palikusi Šlesera izdaudzinātā “politiskā atbildība”?
