Sanktpēterburga, Karēlija, Ufa, Novosibirska – tādi ir firmas «Latvijas keramika A» māla krūku piegādes maršruti.
Sanktpēterburga, Karēlija, Ufa, Novosibirska – tādi ir firmas «Latvijas keramika A» māla krūku piegādes maršruti. Eksportam paredzētajām «Rīgas melnā balzama» krūkām ir pasūtījumam atbilstoša forma. Krievijā dažāda tilpuma māla pudelēs pilda katram apgabalam raksturīgās receptūras balzamus.
Krūkas ražo kādreizējā apjomā
Sadarbību ar Pēterburgu un Karēliju keramiķi sākuši pagājušā gada nogalē, bet nu jau top vienošanās līgums arī ar Minskas tirdzniecības firmu par piecu dažāda tilpuma krūku piegādi, tostarp arī 0,3 un 0,5 litru māla muciņu ražošanu konjaka pildīšanai. Ar māla pudelēm uzņēmums sācis ieiet arī Lietuvas tirgū: Vācijas piegādātāji sākumā par dempinga cenām piegādātajām pudelēm sākuši paaugstināt cenas, tādēļ Latvijas piedāvājums izrādījies izdevīgāks.
Firmas «Latvijas keramika A» prezidents Aivars Janovskis lēš, ka līdzīgu iemeslu dēļ tā notiks arī pašu valstī, un «Latvijas balzams» atgriezīsies pie Jelgavā ražotām māla krūkām. To varētu sekmēt dzērienu ražošanas uzņēmuma īpašnieka maiņa – kā balzama, tā krūku ražotājs nāk no Krievijas. Šā gada piecos mēnešos vien litra tilpuma suvenīrpudeļu piegāde «Latvijas balzamam» palielinājusies 2,25 reizes, bet trīs litru krūku – gandrīz divas reizes. «Latvijas balzama» rīcībā nonāk 13 procentu lielā tilpuma suvenīrkrūku, ko Vācijas firma neražo.
A.Janovskis ir gandarīts, ka krūku ceham ir izdevies atgriezties pie kādreizējiem ražošanas apjomiem – mēnesī top 50 līdz 70 tūkstoši dažāda tilpuma krūku, septembrī pudeļu apjoms varētu sasniegt simts tūkstošus («ziedu laikos» uzņēmumā izgatavoti 150 tūkstoši produkcijas vienību).
Uzņēmumā top arī jaunas formas un dažāda lieluma māla pudeles ar lata, 50 santīmu, divu latu un pirmā Latvijas brīvvalsts laika pieclatnieka attēlu uz sāniem. Tajās «Mantija», kas ražo stipros alkoholiskos dzērienus, pildīšot brendiju.
Strīdas par pudeļu patentu
Keramikas uzņēmumam ar «Latvijas balzamu» turpinās strīds par pudeļu patentu. Dzērienu ražotājs uz sava vārda patentējis keramikas uzņēmumā izgatavotās krūkas. «Latvijas keramika A» vērsusies tiesā, lai apstrīdētu Patentu valdes lēmumu atzīt «Rīgas melnā balzama» krūkas par «Latvijas balzama» īpašumu.
«Nav iebildumu, ka tiek patentēts krūku pildījums un dzēriena etiķete, bet pašas pudeles ir keramikas uzņēmuma izstrādājums. Savulaik ražotnē izveidots atsevišķs cehs tieši šo pudeļu izgatavošanai,» stāsta A.Janovskis, prognozējot, ka domstarpības varētu turpināties ilgāku laiku, taču keramikas uzņēmums savu panāks. «Latvijas keramika A» jau patentē savus izstrādājumus Krievijā un Lietuvā. Patentēts arī uzņēmuma māla masas sastāvs.
Pievilcību nodrošina dažādība
Pirmajos piecos šā gada mēnešos «Latvijas keramikas A» neto apgrozījums palielinājies par 13,5 procentiem salīdzinājumā ar vidējo apgrozījumu pirmajos pastāvēšanas mēnešos pērn. Produkcijas eksports audzis par 15 procentiem un ir 80 procentu no neto apgrozījuma. Ražojumu klāsts papildinājies ar gandrīz simts jauniem veidiem, un tagad uzņēmums izlaiž 1400 keramikas izstrādājumu.
A.Janovskis uzsver, ka uzņēmums tirgū ir interesants tieši produkcijas dažādības dēļ – tā domāta vai visiem dzīves gadījumiem un gaumēm. Gan realizācijas apjomu, gan norēķinu ziņā veiksmīga ir sadarbība ar «Rimi» hipermārketu. Keramikas produkcija nopērkama arī «Poly Plast», «Mego», «Centrex» veikalu tīklā. Nupat aizvadītajos Līgo svētkos realizēti vairāk nekā 10 200 alus kausi. Tas šim produkcijas veidam bijis nepieredzēti liels noiets.
Būs jauns keramikas cehs
Keramikas cehā uzņēmums pakāpeniski ieved jaunas iekārtas. Ražotne pēc gāzes vada nodošanas ekspluatācijā plāno pāriet uz gāzes izmantošanu keramikas krāsnīs. Pamazām tiek realizēts jauna ceha izveides projekts. Tas nepieciešams, lai nodrošinātu liela apjoma pasūtījumus. Tā uz Angliju varētu «aiziet» pusotra līdz trīs miljonu krūzīšu. Arī citiem izstrādājumiem pasūtījumi varētu sniegties vairākos miljonos vienību. Taču pašlaik tie jāatsaka, jo keramikas cehs ilgāku laiku nevar atļauties strādāt tikai pie viena klienta pasūtījuma, ignorēt pārējos un aizkavēt citu produkcijas veidu ražošanu. «Pasūtījumus, kas skaitāmi tūkstošos vienību, varam izpildīt, bet miljoni mums vēl ir grūti,» secina A.Janovskis un cer, ka nākamā gada sākumā līdz šim neizmantotais cehs būs sakārtots darbam.
No pērnā gada 208 tūkstošu latu peļņas «Latvijas keramika A» ražošanas attīstībā nolēmusi ieguldīt vairāk nekā 160 tūkstošus latu.
A.Janovskis piekrīt tiem uzņēmējiem, kas uzskata, ka valstij līdzekļi, kas tiek investēti attīstībā, nebūtu jāapliek ar ienākuma nodokli vispār vai arī tam jāpiemēro zināmi atvieglojumi. Tas ražotājiem ļautu iegādāties jaunākas tehnoloģijas, tā stiprinot pozīcijas citvalstu konkurentu vidū. «Esam vienīgais tik liela apjoma keramikas uzņēmums Baltijā un nekur citur kā vien ražošanas attīstībai pašu nopelnīto naudu netērētu,» apgalvo firmas prezidents.
