Rūpīgi iepazīstoties ar jūsu vēstuli par pensionāru grūtajiem dzīves apstākļiem, jāatzīst, ka līdzīgā situācijā ir lielais vairākums Latvijas pensionāru, kā arī citas maznodrošināto iedzīvotāju grupas.
Rūpīgi iepazīstoties ar jūsu vēstuli par pensionāru grūtajiem dzīves apstākļiem, jāatzīst, ka līdzīgā situācijā ir lielais vairākums Latvijas pensionāru, kā arī citas maznodrošināto iedzīvotāju grupas. Valsts prezidenta kancelejā regulāri tiek saņemta informācija no Latvijas Pensionāru federācijas, sabiedriskās organizācijas “Latvijas iedzīvotāju apvienība”, citām organizācijām, kā arī no iedzīvotājiem par pārāk zemajām pensijām un sliktajiem dzīves apstākļiem. Tajā pašā laikā saņemam informāciju arī no dažādu profesiju pārstāvjiem, piemēram, izglītības, medicīnas darbiniekiem un citiem par nepieņemami zemām algām.
Lai gan Latvijas iedzīvotāju labklājības līmenis kopumā valstī pakāpeniski aug un tiek veikti dažādi pasākumi sociālās nodrošināšanas uzlabošanai, tomēr maznodrošināto pensionāru īpatsvars joprojām ir nepieņemami augsts.
Jāpiebilst, ka iedzīvotāju maksātspēja ir samazinājusies pārāk augstās inflācijas dēļ. Viena no lielākajām problēmām ir sabiedrisko pakalpojumu un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība, kā arī dārgie medikamenti.
Tādēļ vairākkārt esmu vērsusies gan pie valdības, gan vērsusi Saeimas deputātu uzmanību uz nepieciešamību ierobežot un samazināt inflāciju vistuvākajā laikā.
Jāpiebilst, ka pensiju apmēri ir vistiešākajā veidā saistīti ar ekonomisko situāciju valstī. Strādājošo zemās darba algas, no kurām tiek veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas, kā arī bezdarbs, īpaši lauku rajonos, ir pamatā zemajām pensijām mūsu valstī. Kā zināms, vecuma pensijas tiek izmaksātas no valsts pensiju speciālā budžeta, kura iemaksas veido strādājošo sociālās apdrošināšanas iemaksas vecuma pensijām. Līdz ar to nedrīkstētu celt pensiju apmēru, ja strādājošie, veicot sociālās apdrošināšanas iemaksas, to nespētu nodrošināt.
Par pensiju indeksāciju jāteic, ka tā tiek veikta, ņemot vērā Centrālās statistikas pārvaldes aprēķināto patēriņa cenu indeksu, kas objektīvi uzrāda cenu izmaiņas saistībā ar mājsaimniecību patēriņa struktūru. Saskaņā ar 2004. gada 19. februārī pieņemtajiem grozījumiem likumā “Par valsts pensijām” pensijas, kuru apmērs nepārsniedz pieckāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu (175 lati), jāpārskata katru gadu, bet, ja inflācija pārsniedz trīs procentus gadā, tad ik pēc pusgada.
Atbilstoši valdības sniegtajai informācijai šogad pensiju indeksācija pirmo reizi tika veikta 1. aprīlī, piemērojot patēriņa cenu indeksu par laika posmu no 2004. gada 1. septembra līdz 2005. gada 28. februārim. Savukārt šā gada 1. oktobrī pensiju indeksācijā tiks piemērots faktiskais patēriņa cenu indekss laika posmam no šā gada 1. marta līdz 31. augustam, bet pensijām, kuru apmērs nepārsniedz trīskāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu (105 lati), papildus inflācijai tiks ņemti vērā arī 50 procentu (līdz 2004. gada 1. oktobrim piemēroja 25 procentu) no apdrošināšanas iemaksu algas reālā palielinājuma procentiem.
Pensiju indeksācija 2004. gadā tika veikta divas reizes, un vidējais pensijas apmēra pieaugums pēc indeksācijas bija 8,75 lati jeb 3,6 reizes vairāk nekā 2003. gadā.
Lai Latvijas sabiedrībā risinātu problēmas, kas rodas sociālās nevienlīdzības, sociālās atstumtības, bezdarba un citu iemeslu dēļ, Labklājības ministrija izstrādājusi Latvijas Nacionālo rīcības plānu nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanai (2004. – 2006. gadam). Tajā identificētas galvenās nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautās iedzīvotāju grupas, kā arī noteikti prioritārie īstermiņa un vidējā termiņa stratēģiskie mērķi pastāvošo problēmu risināšanai.
Ievērojot valdības kompetenci ar valsts budžetu saistītu jautājumu, tajā skaitā ar pensiju palielināšanu, risināšanā, kā arī ņemot vērā jūsu vēstulē minēto par steidzamas rīcības nodrošinājumu pensiju palielināšanai no valdības puses, kā arī prasību valdībai veikt socioloģisko pētījumu un objektīvi novērtēt pensionāru situāciju valstī, Valsts prezidenta kanceleja ir pārsūtījusi Jūsu vēstuli izvērtēšanai un turpmākai rīcībai Ministru prezidentam, Labklājības ministrijai, Finanšu ministrijai, kā arī Latvijas Republikas Saeimas frakcijām.
Vēlētos pateikties par Jūsu vēstulē pausto viedokli, kā arī izteikt cerību, ka maznodrošināto iedzīvotāju dzīves līmenis valstī pakāpeniski uzlabosies, nodrošinot ikkatram cilvēka cienīgu iztiku.
Cieņā, Vaira Vīķe – Freiberga, Latvijas Republikas prezidente
