Kārtējā informācijas dienā, ko būvfirmu vadītājiem, projektētājiem, pašvaldību darbiniekiem un citiem interesentiem organizēja Latvijas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, tika paziņots par jaunu būvnormatīvu stāšanos spēkā.
Kārtējā informācijas dienā, ko būvfirmu vadītājiem, projektētājiem, pašvaldību darbiniekiem un citiem interesentiem organizēja Latvijas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), tika paziņots par jaunu būvnormatīvu stāšanos spēkā. Tika arī runāts par būvdarbu standartizācijas jautājumiem Eiropas Savienības kontekstā.
Ar aktuālāko informāciju par vispārējo standartizāciju līgumu slēgšanā ar pašvaldībām iepazīstināja VARAM Būvniecības departamenta direktora vietnieks Aivars Jurjāns, kas uzsvēra vajadzību pēc jauna likuma, saskaņā ar kuru šie līgumi tiktu maksimāli pakārtoti vienotām, arī citur pasaulē piemērotām prasībām.
Pašlaik Latvijā ir spēkā likums par pašvaldību un valsts pasūtījumu, kā arī attiecīgi Ministru kabineta noteikumi un Finansu ministrijas instrukcijas. Šā likuma 26. panta 4. daļa nosaka: ja paredzamo būvdarbu apjoms pārsniedz vienu miljonu latu, tad pasūtījums jānoformē atbilstoši attiecīgiem standartiem saskaņā ar likumu. Kaut gan arī jebkurā citā gadījumā šāda līguma vispārīgie principi ir ļoti būtiski, jo praksē nereti gadās, ka pasūtītājus – it sevišķi nelielas pašvaldības – atsevišķu iemeslu dēļ dažādā veidā «apstrādā» uzņēmēji, un tajā parasti vainojami paši pasūtītāji, kas mēdz aizbildināties ar nezināšanu, kam savukārt pamatā ir nevēlēšanās iedziļināties specifiskos, nespeciālistiem šķietami sarežģītos jautājumos. Tāpēc, ja rodas konflikta situācijas, mēdz izrādīties, ka pasūtītājs jau no līguma noslēgšanas brīža nostādīts visai neizdevīgā situācijā.
Tā radās nepieciešamība izstrādāt dokumentu, kas būtu kā vadlīnija tam, par ko puses – pasūtītājs un būvuzņēmējs – savā starpā varētu kompetenti vienoties, precizējot dažus līgumu punktus un nepalaižot tos garām. Piemēram, ļoti būtiski ir atrunāt tiesības pusēm – pasūtītājam vai darbu izpildītājam – lauzt līgumu, lai vēlāk nevajadzētu nonākt līdz arbitrāžai, kas ir arī ļoti dārgs process.
Tāpat līgumā svarīgi vienoties par to, kā tiks pieņemti darbi, kādi procesi vēl būtu saistoši līdz būves pieņemšanai ekspluatācijā. Ieteicams līgumā paredzēt arī projekta vadītāja klātbūtni, kas, aizstāvot pasūtītāja intereses, sekotu būvdarbu gaitai, lai tie būtu ritmiski, lai nerastos nekādi šķēršļi. Piemēram, ja sagaidāms, ka būvprojektā tā īstenošanas procesā varētu būt izmaiņas, droši vien būtu vērtīgi piemērot starptautisko praksi: tās funkcijas, ko pie mums kā būvuzraugam deleģē valsts institūcijai (Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas speciālistiem), faktiski pasūtītāja interesēs veic projektētājs, kas attiecīgo projektu izlolojis jau mēnešiem un to pārzina tik labi kā neviens cits; projekta autora līdzdalību var paredzēt arī darbu veikšanas līgumā, un viņš var reprezentēt daudz darījumu, kas atbilstoši pašreizējai likumdošanai ir autora un būvuzrauga kompetence.
Ir arī daudzas citas sadaļas, kas no jauna gatavojamajā likumā ir pietiekami vispārīgas, atliek tikai sagatavot formu, noteiktu vienošanos, ierakstot līgumā vien tos punktus, par kuriem abas līgumslēdzējas puses vienosies – par kādām izmaiņām, par kādiem gadījumiem, pie kādiem nosacījumiem, pie kādiem procesiem. Tas pagaidām skar tikai darbu veikšanu. Līdzīga situācija ir arī, piemēram, ja jāprojektē vai jāsniedz citi pakalpojumi. Jaunajā likumprojektā ir daudz vērtīgu norāžu, kas visaptveroši skar ne tikai celtniekus, bet arī piegādātājus un pakalpojumus. Sevišķi šādu likumu gaida uzņēmēji, grāmatveži, finansu speciālisti, kuriem patlaban spēkā esošais likums ir apgrūtinošs attiecībā uz protokoliem, pasūtījumu kārtojumiem pat par dažu santīmu vērtām summām. Jo pašlaik valda pārāk liela birokrātija, un tā nerosina operatīvu darbību. Tajā pašā laikā topošais likums par iepirkumiem pašvaldību vajadzībām, ko jau izskata Saeima, atbilst vairāku direktīvu prasībām. Tur būs jau kā pakalpojumi ielikta arhitektūras darbība, konsultāciju sniegšana, būvprojektēšana. Šādi vispārīgie principi būtu nepieciešami arī konsultāciju sniegšanā būvprojektēšanā.
Tie, kuri saskārušies ar starptautisko kontraktēšanu, zina, ka uz vispārīgo līgumu noteikumu bāzes Latvijas Būvnieku asociācijai ir liels darba lauks.
Vispārējo standartizāciju līgumu slēgšanā ar pašvaldībām līdz šim neatbalstīja ceļu un tiltu būvētāji, jo šīs Latvijas kompānijas bieži darbojas tādos projektos, kurus finansē arī Pasaules Banka, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka vai citas starptautiskas finansu institūcijas, kas paredz piemērot starptautiskos noteikumus. Taču nelaime tā, ka šie noteikumi gan tiek tikai pārtulkoti, bet netiek saskaņoti ar prasībām, kas ir spēkā Latvijā. Tomēr arī starptautiskie līgumu noteikumi ir uzrakstīti tieši tā un tādēļ, lai tos varētu piemērot jebkurā valstī pasaulē, adaptējot vietējām prasībām, iestrādājot attiecīgajās vietās precīzus tekstus, kas saskaņoti ar attiecīgās valsts likumdošanas nosacījumiem. Tas ir, starptautisko noteikumu piemērošanā paredzēta to harmonizēšana. Šajā ziņā pie mums jau sperts pirmais solis – Būvnieku asociācijā šie starptautiskie noteikumi ir pārtulkoti, tos pirmajā redakcijā jau izvērtējuši juristi. Viņi atklājuši vairākas būtiskas atšķirības, piemēram, to, ka pasaulē tiek praktizēts, ka kontraktēšanā piedalās, «nāk līdzi» projektētājs vai arhitekts, vai inženieris un reprezentē funkcijas, ko pie mums veic autoruzraudzības un būvuzraudzības institūcijas. Tāpat ir pamanītas terminoloģiska rakstura neatbilstības un dažas citas nepilnības. Tās gan nav tik būtiskas.
Iespējams, drīzumā šie noteikumi tiks ieviesti kā viens no adaptētajiem Eiropas Savienības standartiem.
