Būvniecības uzņēmumi uzskata, ka pašlaik pastāvošā sodu sistēma par nelegālo vietējā un ārzemju darbaspēka izmantošanu būvniecībā nav efektīva, tādēļ valsts institūcijām lūdz palielināt sodus par šiem pārkāpumiem.
Būvniecības uzņēmumi uzskata, ka pašlaik pastāvošā sodu sistēma par nelegālo vietējā un ārzemju darbaspēka izmantošanu būvniecībā nav efektīva, tādēļ valsts institūcijām lūdz palielināt sodus par šiem pārkāpumiem.
Pagājušajā nedēļā SIA «Latvijas energoceltnieks» valdes priekšsēdētājs Jānis Kols pauda, ka būtu nepieciešams noteikt sodu 10 000 latu apmērā par vienu konstatēto gadījumu, kad būvniecībā izmantots nelegālais darbaspēks pašreizējā maksimālā administratīvā soda 250 latu vietā. Šādas sankcijas samazinātu tā saucamo «melno brigāžu» izmantošanu būvniecībā, kā arī uzlabotu nodokļu iekasēšanu. Ir pietiekami daudz gadījumu, kad būvfirma piesaista vietējo darbaspēku, kas strādā bez līguma. Līdz ar to valstij netiek nomaksāti nodokļi un šie strādnieki nav sociāli aizsargāti.
Nelegālie strādnieki sekmē negodīgu uzvaru
Latvijas Celtnieku arodbiedrības priekšsēdētāja Māra Tomsone norāda, ka liela problēma būvniecībā ir arī nelegālie viesstrādnieki, kas strādā bez darba atļaujām. Patlaban Latvijā oficiāli nodarbināti apmēram 150 viesstrādnieki. Faktiski cilvēku skaits ir daudz lielāks. Pēc arodbiedrības domām, sodīt šos likuma pārkāpējus ir sarežģīti, jo Valsts darba inspekcijai un Imigrācijas policijai, kam ir tiesības pārbaudīt strādājošo darba atļaujas, trūkst inspektoru, tādēļ firmas tiek kontrolētas reti. Arī sods ir pārāk niecīgs, lai uzņēmums atkārtoti neizdarītu šādu pārkāpumu. Rīgā pēdējā laikā pārbaudēs atklāts, ka divās izglītības iestādēs celtniecības darbos bez attiecīgajām atļaujām piedalās Lietuvas pilsoņi.
Pēc būvnieku domām, nelegālā darbaspēka, vienalga, vai tas ir vietējais vai ārzemju, izmantošana celtniecības darbos ļauj firmām negodīgi uzvarēt valsts vai pašvaldību pasūtījumos, jo viņu aprēķini ir daudz zemāki nekā firmām, kas maksā visus nodokļus un izmanto vietējo darbaspēku.
Zemgales Reģionālās valsts darba inspekcijas vadītājs Valdis Dūms norāda, ka Jelgavas firmām pārkāpumu īpatsvars nav tik liels kā Rīgā. Tas tāpēc, ka pilsētas būvobjekti un firmas tiek regulāri pārbaudītas un prasīta kārtība. Lielākas problēmas sagādā citu pilsētu uzņēmumi. Šogad par darbaspēka izmantošanu bez līgumiem sodīta Daugavpils firma «Ditton», kas siltina 2. vidusskolu, un Rīgas firma «BKD», kas ceļ tirdzniecības objektu Satiksmes ielā. Par pēdējo darba inspekcija bijusi pārsteigta, jo firmai bijusi laba reputācija. V.Dūms pieļauj, ka, strādājot citās pilsētās, arī jelgavnieki pieļauj vairāk pārkāpumu.
Bargāku sankciju vietā – klusums
Attiecībā uz soda apmēriem V.Dūms norāda, ka jau kopš darba inspekcijas izveides tā centusies panākt bargākas sankcijas, jo 250 lati nav uzskatāmi par nopietnu sodu. Turklāt to var noteikt tikai vecākais inspektors (Zemgales reģionālajā inspekcijā tāds ir viens). Bargāku sodu piemērošanai iespējami vairāki varianti – atskaitot procentus no objekta tāmes vērtības vai remontizmaksu summas, kā tas ir Zviedrijā. Somijā par katru strādājošo bez līguma vadītājam no amatalgas atskaita desmit procentu. Pēdējā piemēra sakarā var strīdēties: sodīt amatpersonu vai uzņēmumu. Ja sods uzlikts vadītājam, viņš nākamajā mēnesī var atļauties sev piešķirt prēmiju tā apmērā, un faktiski sodu nomaksā uzņēmums. Lietuvā par katru nelegāli nodarbināto jāmaksā 10 000 litu. Šāds sods būtu pārāk bargs, un pārkāpēji meklētu dziļākas pagrīdes ceļus. Taču pagaidām pie mums lietas labā nekas netiek darīts. Acīmredzot kādam tas ir izdevīgi.
Samērā izplatīta parādība ir darba līgumu noslēgšana minimālās algas apmērā un pārējās algas daļas saņemšana aploksnē. Juridiski šie gadījumi ir grūti atklājami un pierādāmi, drīzāk – nepierādāmi. Pēc darba inspekcijas domām, aplokšņu algas saņēmēji ir līdzvainīgi pārkāpumā un nav tiesīgi sūdzēties par grūto dzīvi valstī, iebilst pret zemajām pensijām un algām, jo paši, skaitot naudu tikai savā kabatā, sekmē šādu situāciju.
Par inspektoru trūkumu V.Dūms norāda, ka tas galvenokārt raksturīgs Rīgā, kur pastāvīgi ir vakanta aptuveni ceturtā daļa vietu, jo atrast kvalificētu darbinieku ar atbilstošu izglītību par 120 latu algu ir visai grūti. Inspektoru trūkums vērojams arī Ventspilī un Liepājā, daļēji Daugavpilī. Zemgales reģionālā inspekcija Jelgavas celtniecības uzņēmumus un objektus apmeklējot regulāri.
Jāvērtē gan cenas, gan citi parametri
Uzņēmuma «Zemgaļi» valdes priekšsēdētājs Jānis Auziņš atzīst, ka par nelegālā darbaspēka īpatsvaru sevišķi nedomā un viņam nav nojausmas par tā apjomu. Lielākās būvfirmas tā nerīkojas. Viņš uzskata, ka šī nelaime varētu būt izplatīta nelielo uzņēmumu vidū, kas vērienīgajiem konkursiem netiek klāt un strādā mazos objektos, remontē mājas, dzīvokļus. Lai pārkāpumus novērstu, svarīga principiāla pieeja, soda sankciju efektivitāte. Pašreizējā tāda nav. «Cik nav gadījumu, kad veikalos cigaretes, alkoholu pārdod skolēniem. Ja vienreiz šādam uzņēmumam atņemtu tirdzniecības licenci, nez vai citi turpinātu riskēt. Tāpat ir ar būvniecības firmām,» spriež J.Auziņš.
Attiecībā uz darba līgumiem, kas paredz minimālo atalgojumu, «Zemgaļu» vadītājs norāda, ka līgumam jābūt solīdam un arī pašam darba ņēmējam jādomā, ko viņš paraksta. Turklāt tas ir ar nodokļu politiku savstarpēji saistīts jautājums. Savulaik valsts darba devējiem, kas attīstās, rada jaunas darbavietas, solīja sociālā nodokļa atlaides. Taču tālāk nekas nenotika, elastīgā pieeja netika ieviesta. Tāpēc uzņēmēji, lai izdzīvotu, pielāgojas situācijai. Arī konkursos vērtēšanas komisijām līdztekus citiem parametriem, kur viens no noteicošajiem ir piedāvājuma cena, būtu jāvērtē strādājošo darba algu apmērs un uzņēmuma nomaksāto nodokļu īpatsvars. Tie ir rādītāji, kas atklāj uzņēmuma taktiku pret strādājošajiem un nodokļu maksāšanu.
Valsts un pasūtītājs lobē sistēmu
Citu būvniecības firmu pārstāvji tāpat piekrīt, ka konkursos būtu jāņem vērā arī citi parametri, ne tikai cena. Viņi gan sarunā vēlas palikt anonīmi. Pēc būvnieku domām, dažādās nelegālā darba formas izraisa valsts nodokļu politika. Ir jāizvēlas, būt godīgam un nabagam vai izdzīvot un attīstīties. Normāli būtu, ja konkursos uzvarētu ar darba izpildes laiku, kas nozīmē jaunu tehnoloģiju ieviešanu, un ar lētāku, bet kvalitatīvu materiālu izmantošanu. Tagad tajos notiek viens: cenas nosišana. Tā pati valsts un pašvaldība lobē pārkāpumus. Lai gan būvniecības nozare ir no tām, kas attīstās visstraujāk, tai pietrūkst finansiālo resursu. Un uzņēmumi šim līmenim ir pakārtojušies, būvdarbu izmaksas pazeminot pat zem pašizmaksas līmeņa. Izveidojusies nerakstīta sistēma, kas nozīmē nesakārtotu darba tirgu, pilnībā nenomaksātus nodokļus, jo bankrotēt nevienam negribas. «Valsts par uzņēmēju izdzīvošanu taču nedomā, jāgādā pašam.» Tiek vilktas paralēles ar sastrēgumu, kad vari būt pieklājīgs, laist visus garām un vispār netikt uz priekšu vai arī spiest gāzi un virzīties uz priekšu.
Būvnieki, kas vēlas palikt anonīmi, teic, ka Jelgavā viesstrādnieku izmantošana nav izplatīta, toties grūti atrast uzņēmumu, kas nenolīgtu atsevišķas brigādes ar saviem instrumentiem, kurām maksāts tiek skaidrā naudā, jo vienkārši nav citas izejas. Ārpus jebkuras konkurences ir brigādes, kas remontē iedzīvotāju mitekļus. Visbiežāk tās pat nav reģistrējušās kā juridiskas personas vai nodokļu maksātājas.
