Ar Čaka dzeju un atmiņu stāstiem par dzejnieka apdziedāto pilsētu Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā tika atklāta izstāde «Aleksandra Čaka Rīga Pāvila Šenhofa gleznās».
Ar Čaka dzeju un atmiņu stāstiem par dzejnieka apdziedāto pilsētu Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā tika atklāta izstāde «Aleksandra Čaka Rīga Pāvila Šenhofa gleznās».
Pirmās domas un skices par jaunveidojamās izstādes tēmu radušās apmēram pirms gada, bet muzeja lekciju zālē apskatāmās divdesmit vienas gleznas tapšana sākusies pagājušā gada nogalē. «Gleznu nodošanai izstādei «Vernisāžā» bija noteikts termiņš. Saliku tobrīd gatavās gleznas rāmjos, aizvedu, noskaņa pārtrūka. Kopš tā laika nevienu Čakam veltītu bildi neesmu uztaisījis. Padomā ir.» Pēc mākslinieka atzinuma, līdz šim uzgleznotais atšķirībā no sākotnējās ieceres iznācis ne tik daudz kā veltījums Čakam cik divdesmito, trīsdesmito gadu Rīgā valdošo noskaņu atainojums kopumā. «Lielākoties tas ir «piepucētais» centrs, nevis Čaka Rīga,» par izstādē redzamo saka P.Šenhofs, «Čakam tuvākas bija priekšpilsētas, Marijas iela, turienes krodziņi… Ja gadīsies brīvs brīdis un atbilstošs noskaņojums, gribētos uztaisīt vairāk tieši Čakam veltītu darbu: tas varētu būt kāds ormanis, svešiniece pie vīna glāzes, Čaka dzejā sastopamais pašpuika…; viss atkarīgs no piemērotas noskaņas.»
Gleznās vērojamo ekspresionisma un kubisma ietekmi P.Šenhofs skaidro ar vēlmi pieminēt laiku, kad jaunie strāvojumi ienāca latviešu mākslā: «Ļoti tuvi man ir divdesmitajos trīsdesmitajos gados tapušie Liberta, Ubāna, Sutas darbi, tā, manuprāt, ir ārkārtīgi vērtīga latviešu glezniecības daļa; arī formu ziņā esmu centies atainot tā laika mākslas izjūtu.»
