«Pārsteidzoši, kā viena vēstule varēja par 180 grādiem izmainīt studentu dzīvi vasaras vidū. Vai tiešām mācību prorektors un rektors nevar sniegt savu komentāru kaut vai pa telefonu? Labs attaisnojums – esam atvaļinājumā. Vai tā nav ārkārtas situācija!» sašutusi kāda portāla zz.lv apmeklētāja, komentējot atklātībā nākušo faktu, ka Latvijas Lauksaimniecības universitāte nolēmusi slēgt studiju programmu «Sabiedrības pārvalde». Mierīgu sirdi 2. kursu pabeigušie 22 studenti par to uzzinājuši nejauši, atverot savus e-pastus.Var jau arī būt un tā tas notiek, ka vispārējā labuma un ekonomiskā izdevīguma vārdā ik pa laikam tiek izdarīti kādam ļoti sāpīgi griezieni. Citiem vārdiem – lai izceptu omleti, čaumala ir jāpārsit! Taču to var izdarīt saudzīgi, bet var arī triekt pret bļodas malu tā, ka čaumala un olas saturs šķīst uz visām pusēm. Šķiet, mūsu universitātē tas arī noticis. Rezultāts – šmuce plašsaziņas līdzekļos un saniknoti, vīlušies studenti. Tikai paši «pārsitēji» tādi klusi, aktīvas saziņas vietā izvēloties mierīgu atvaļinājumu. Varbūt arī nav nekāda pamata uztraukumam, ka programma būtu slēgta «neatbilstoši normatīvajiem aktiem». Tomēr reiz kāds gudrs cilvēks sacīja, ka visas problēmas rodas no greizas komunikācijas, un šī situācija to pilnībā attaisno. Kāpēc, piemēram, kā apgalvo paši studenti, LLU vadība pirms tam solījusi, ka, saņemot attiecīgo kvalifikāciju, visi savas iesāktās studijas noteikti pabeigs? Kāpēc par lēmumu bija jāpaziņo e-pasta vēstulē, nevis atklāti izrunājoties? Kāpēc universitāte aprobežojās vien ar pāris savām un aiz borta palikušo studentu neinteresējošām programmām un nepiedāvāja līdzvērtīgas studiju iespējas citās augstskolās, kā to paredz arī Augstskolu likums? Kāpēc par šo situāciju vēl joprojām nav neviena vārda LLU mājas lapā? Kāpēc klusē rektors un lielā sabiedrisko attiecību komanda? Nesakiet, ka tā nav slikta komunikācija. Lai to panāktu, jānostājas uz vienas platformas, bet tas jau prasa drosmi! ◆
