Ar jelgavnieku Kasparu Siļķi iepazinos kādās viesībās. Uzmanību piesaistīja gados jauns puisis – īsta sabiedrības dvēsele. Joki un jautru atgadījumu atstāsti bira kā no pārpilnības raga.
Ar jelgavnieku Kasparu Siļķi iepazinos kādās viesībās. Uzmanību piesaistīja gados jauns puisis – īsta sabiedrības dvēsele. Joki un jautru atgadījumu atstāsti bira kā no pārpilnības raga. Nākamā sastapšanās ar Kasparu bija nejauša. Nākot no lielveikala, atcerējos, ka jāiegādājas barība mūsu ģimenes mīlulei – rotveileru meitenei. Tuvākais bija “Dino Zoo centrs” veikals. Tajā ar pārdevēju kaut ko pārsprieda nesen iepazītais Kaspars. Vārds pa vārdam, un uzzināju, ka viņš ir liels priekšnieks – zoopreču veikalu tīkla ar jautro dinozauru emblēmā rīkotājdirektors.
Uz interviju Kaspars ierodas gana nopietns, tikko atbraucis uz Jelgavu no uzņēmuma “Dino Zoo centrs” biroja Rīgā. Ceļš uz turieni jāmēro ik dienu, jo pamest dzimto pilsētu nav vēlēšanās, turklāt beidzot piepildījies sapnis par māju ģimenei. O, tad jau būsi pierakstījies arī mūsu – suņinieku – brālībai, taujāju. Vēl ne, mājās jau pāris gadus mītot tikai pundurtrusene Ļipa. Kādu suni izvēlēties, vēl tiek meklēts. Bijis variants ņemt ņufaundlendu, taču ir arī citas interesantas suņu šķirnes.
Sarunā atklājas, ka mīlestība un rūpes par dzīvniekiem Kasparam nav bijis bērnības sapnis. Gluži otrādi – Jelgavas 1. vidusskolā pabeigta matemātikas klase, tad studijas LLU (tolaik vēl Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Ekonomikas fakultātē). Tās gan pēc ceturtā kursa uz ilgāku laiku tika pamestas novārtā, jo sākušies deviņdesmitie – lielo iespēju gadi. Tā kā darbīgajam Kasparam jau bijusi ģimene, vajadzējis domāt par iztiku. (Aste studijām tika pārkāpta nesen – 2003. gadā viņš ieguva ekonomista diplomu.) Kopā ar trijiem draugiem tika dibināta firma, kas pārsvarā nodarbojās ar sieviešu higiēnas un medicīnas preču piegādi aptiekām. “Tas bija traks laiks. Latvijā bijām pirmie, kas pierunāja tolaik vēl nelielo pašapkalpošanās veikalu vadītājas līdz ar pārtiku un dažādiem saimniecības priekšmetiem sākt tirgot arī šādas intīmas preces,” viņš atceras. Sākumā tas šķitis pat neiespējami – veikalu īpašniecēm un vadītājām, pārsvarā kundzēm gados, tā likusies kā ķecerība, tomēr pamazām pierasts, un šodien neviens veikals nav iedomājams bez šīm ikdienā nepieciešamajām lietām.
Vairākus gadus bizness gāja no rokas – sākumā Jelgavā, bet paplašinoties biroju un noliktavas nācās pārcelt uz galvaspilsētu. Kā tagad atzīst Kaspars, laikam viss ritēja pārāk labi, jo tālākajā attīstībā tika pieļauta smaga stratēģiska kļūda – īpašnieki tepat Latvijā nolēma ražot vīriešu zeķes un sieviešu zeķubikses. Lai arī tika sākts no nulles – uzbūvēts cehs, iegādātas tam laikam modernākās ražošanas iekārtas Austrumeiropā un centības netrūka –, tās neizdevās palaist. “Pārāk ilgi negribējām atzīt, ka esam pieļāvuši kļūdu. Nauda no veiksmīgā vairumtirdzniecības biznesa burtiski izkusa zeķu ražotnē, kas tā arī pa īstam nesāka darboties,” tā K.Siļķe.
Banka vairs nevēlējās pagarināt kredīta atdošanas termiņus, un neatlika nekas cits, kā izsludināt firmas bankrotu.
Vēl tagad Kaspars par to nerunā mierīgi. Nācies pārvērtēt daudz ko un mēģināt sākt visu no gala. Šoreiz kā pārdošanas vadītājam uzņēmumā, kas tirgojās ar alu un atspirdzinošiem dzērieniem. “Ja nebūtu iepriekšējās pieredzes pārdošanas darbā, nekas nesanāktu. Laikam man uz to ir talants. Esmu beidzis neskaitāmus pārdošanas psiholoģijas, mārketinga un tamlīdzīgus kursus, tomēr joprojām uzskatu, ka šajā jomā jābūt talantam,” pārliecināts Kaspars.
Deviņdesmito gadu beigās viņš pieņēma jaunu izaicinājumu – konkursā kļuva par kompānijas “Avers centrs” piecu zoopreču veikalu rīkotājdirektoru. Firma tajā brīdī nezinājusi, ko ar tiem iesākt, – īsti peļņu nenes, bet tajos bija iespēja pārdot labu mājdzīvniekiem domātu barību un citas nepieciešamās preces. Kaspars sāka ar pamatīgu analīzi, un tās rezultāts – jāslēdz divi veikali un jāorientējas uz jaunu atvēršanu lielajos tirdzniecības centros. Toreiz pieņemtā stratēģija pilnībā attaisnojusies – nupat, 1. aprīlī, nosvinēta veikalu tīkla “Dino Zoo centrs” četru gadu jubileja, atvērts 21 veikals, panākts, ka apgrozījums kāpj vidēji par 25 procentiem gadā, un šogad prognozētais būs četri miljoni latu. Starp citu, kopš 2002. gada, kad “Dino Zoo centra” ieņēmumi ļāva kļūt neatkarīgiem no “Avers centra”, K.Siļķe ir arī paša vadītā uzņēmuma līdzīpašnieks.
Vai Kaspars sevi uzskata par veiksminieku? Viņš spriež, ka laikam tā varētu uzskatīt – brīnišķīga, vēl studiju gados dibināta laulība ar Andu, dēls, labi organizēts bizness. “Galvenais, ka man ir dzīves pieredzē gūta pārliecība – ja kas, ar savām zināšanām un māku spēšu izkulties,” viņš secina. Uz šīs nots arī šķiramies. Kaspars steidz uz nesen pabeigto ģimenes māju Ozolniekos, bet es uz “Dino Zoo”, lai savai rotveileru meitenei nopirktu kādu našķi.
