Diemžēl ideoloģisko režīmu sekas nereti ir tādas, ka vēsture tiecas izdzēst vēsturi. Arī par ievērojamo personu Henriju Eseksu Edžvērtu de Firmonu Jelgavā neliecina vairs nekas priekšmetisks, izņemot dažas rakstu rindas muzejā glabātajās grāmatās.
Diemžēl ideoloģisko režīmu sekas nereti ir tādas, ka vēsture tiecas izdzēst vēsturi. Arī par ievērojamo personu Henriju Eseksu Edžvērtu de Firmonu Jelgavā neliecina vairs nekas priekšmetisks, izņemot dažas rakstu rindas muzejā glabātajās grāmatās.
Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja galvenais fondu glabātājs Andrejs Dābols apgalvo, ka dažas lietas Edžvērta piemiņai pirms Otrā pasaules kara vēl glabājušās. Kurzemes provinces muzejā bijusi viņa portreta gravīra, abata spieķis un zelta pulkstenis, ko Edžvērtam dāvinājis Francijas karalis Ludviķis XVI brīdi pirms tam, kad Edžvērts viņu kā garīdznieks pavadījis uz ešafotu. Pēc 1940. gada šīs lietas pazudušas. Skaidrs ir tas, ka līdz 1939. gadam tās atradušās minētajā muzejā.
Otra un ievērojamākā piemiņa bijis paša abata kaps, kur 1807. gadā viņu apbedīja karalis Ludviķis XVIII, atstādams vēsturisko plāksni ar iegravēto epitāfiju. Šā kapa vairs nav. Tas atradies kapsētā pie Sv.Jāņa baznīcas, kur tagad ir Stacijas parks.
A.Dābols bērnībā bijis šo kapu iznīcināšanas aculiecinieks. Tas nebija kara postījums, jo tajā kapi īpaši cietuši nebija. Ārdīšana un šķūrēšana sākusies tikai ap 1950. 1951. gadu un vilkusies visai ilgi, līdz viss nolīdzināts un pārvērsts parkā.
Turpat atradās Edžvērta kapliča, kuras detaļas un karaļa gatavotā piemiņas plāksne, iespējams, vēlāk nonāca kinoteātra «Zemgale» ēkas pamatos vai arī kāda partijas ierēdņa vai armijas oficiera personīgās mājas pamatos vai sienās. Būvniecībai no kapiem vāktas granīta un marmora detaļas.
Pirms izpostīšanas kapsētā pie Sv.Jāņa baznīcas bijuši apvienoti trīs veco laiku apbedījumi – krievu vecticīgo, katoļu un literātu kapi. Cik zināms, Edžvērts bijis apglabāts katoļu kapos.
Par viņa kapu vēsta kāds pirmskara Jelgavas tūristu ceļvedis:
«Katoļu kapos atdusās franču revolūcijas laikā noslepkavotā karaļa Ludvika XVI biktstēvs pāters Edžvorts… Virs viņa kapa franču karalis Ludviķis XVIII lika uzcelt kapliču un pavēlēja tanī iedegt nenodziestošu uguntiņu, bet, aizbraucot atpakaļ uz Franciju, karalis piemirsa asignēt naudu uguntiņas uzturēšanas izdevumiem. Kapu sargs līdz sava mūža beigām no personīgiem līdzekļiem izpildīja karaļa vēlēšanos. Vēlāk par mūžīgo uguntiņu neviens nav vairs rūpējies.»
Šajā izdevumā minēti arī citi cilvēki, kas bijuši apglabāti kapos, kuru vairs nav:
«Katoļu kapos apglabāts arī redemptoristu brālības misionārs Rudolfs, kurš 1795. g. atvietoja nozīmēto Jelgavai katoļu bīskapu Klemensu Hofbaueri, jo pēdējais palika Vīnē un tur pēc nāves tika pieskaitīts Romas baznīcas svētajiem. Literatu kapos atdusās daudzi Jelgavas garīdznieki, rakstnieki un sabiedriskie darbinieki, pēdējo starpā arī Indr. Allunāns, vecākās latvu grāmatizdevniecības dibinātājs Jelgavā. Šajos kapos redzamas savdabīgas pagājušo gadu simtu kapuvelves. Īpatnēju pieminekli sev un savai ģimenei darinājis 1815. g. hercogu galma padomnieks Wünšs.»
«Savdabīgās kapuvelves» un pieminekļi izlietoti diktatoriskā sociālisma «triecienceltnēs», bet kauli un pīšļi samalti ar zemi.
Izpētot kartes, muzeja fondu glabātājs A.Dābols secina, ka kapi nav bijuši gluži zem Otrā pasaules kara cīnītāju pieminekļa, tautā dēvētā «Pūķa», kas celts virs bumbu patvertņu uzbēruma. Patvertnes reiz raktas tajās vietās, kur nav bijuši apbedījumi.
Līdzīgs liktenis 50. gadu sākumā (atkal nevis karā, bet pēc kara) turpat pāri ielai piemeklējis Sv.Jāņa kapus, kas tagad ir Alunāna parks. No kapiem palicis pāri viens vienīgs – Ādolfa Alunāna kaps. Bet cituviet mazi bērni taciņās starp koku saknēm klūp pār granīta apmaļu atliekām, kas pēc gadiem spraucas ārā no zemes. Turpat bija arī kaps ar obelisku Jurim Māteram.
Dābola kungs stāsta, ka pēckara laikā likvidēti arī kapi pāri gaisa tiltam, kreisajā pusē, no tagadējās pareizticīgo baznīcas uz dzelzceļa pusi. Dzirdēts daudz aculiecinieku domu, ka Nikolaja baznīcas mūri sētā pie tagadējā Mātera un Sudrabu Edžus ielas krustojuma visai labi pārcietuši kara postījumus un baznīcu vieglāk būtu bijis atjaunot, nekā nojaukt.
Karš nopostīja Reformātu (kalvinistu, bet vēlāk – luterāņu) baznīcu pie Driksas – apmēram tur, kur tagad ir 3. sākumskola. Bet padomju aktīvisti postījumus vainagoja ar kapu nolīdzināšanu starp «Tonusu» un skolu. Rokot caurules pirms apmēram pieciem gadiem, strādnieki uzdūrās kauliem. Ir versija, ka tajā vietā kaut kur reiz apglabāta slavenā arhitekta, Jelgavas pils autora, B.F.Rastrelli sieva.
Iznīcināts daudz. Bet postījumi ap Jāņa baznīcu bijuši vislielākie. Taču abatu Edžvērtu, lūk, paaudzes piemin pat bez piemiņas plāksnes. Ja atbrauktu ciemos īri no mazās Edžvērtstaunas pilsētiņas, viņiem pat nebūtu, kur nolikt ziedus savam novadniekam. Žēl.
Minētajā tūristu ceļvedī ir drūmas rindas par vietu pie šīs daudzko pieredzējušās baznīcas:
«Sv.Jāņa baznīcas tuvumā agrākā pilsētas apvaļņojumā bija tā dēvētie Annas vārti, kuriem tautas mute uzglabājusi arī pirmatnējo nosaukumu «Posta vārti», jo pa tiem vairākus gadsimtus no pilsētas vesti ārā visi bendes rokās nodotie…»
Caur šiem pašiem Posta vārtiem izgājuši pat kapi.
