Viena no 20. gadsimta lielākajām nelaimēm, protams, ir narkotikas.
Viena no 20. gadsimta lielākajām nelaimēm, protams, ir narkotikas. Daļā planētas reizi gadā tiek atzīmēta pretnarkotiku diena, taču tās izpausmes visur nebūt nav vienādas. Brazīlijā Kubato metāla pārstrādes rūpnīcā tika sadedzināta pasaulē lielākā konfiscētā narkotiku krava (140 tonnu), bet Ķīnā līdztekus «baltās nāves» publiskai iznīcināšanai ar uguns palīdzību atklāti izpildīts nāvessods piecdesmit septiņiem narkotiku izplatīšanā apsūdzētajiem.
Apstiprinot prātulu, ka ticība cilvēkus vieno, Ukrainā, Ļvovā gandrīz miljons cilvēku pulcējušies, lai noklausītos pāvesta Jāņa Pāvila II misi viņa Ukrainas vizītes pēdējā dienā. Pāvestam ar šo misi noslēdzies vairākas dienas ilgušais mēģinājums ielauzities ukraiņu valodas ābecē.
Lai lūgtu izdarīt spiedienu uz palestīniešu nemierniekiem, Izraēlas premjers Ariels Šarons devies uz tikšanos ar Lielbritānijas premjeru Toniju Blēru. Pēc tam viņš apmeklējis ASV prezidentu Džordžu Bušu jaunāko, norādot, ka, kopš Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) direktors Džordžs Tenets izstrādājis Tuvo Austrumu pamiera plānu, Izraēlā ne diena nav pagājusi bez Jasira Arafata līdzskrējēju – palestīniešu radikāļu – organizētiem sprādzieniem. Turklāt krimināli noskaņotie elementi savās aktivitātēs parāda bagātu izdomu – terora aktos tiek izmantoti pašnāvnieki, «biszāles» tiek ievietotas gan automašīnās, gan atkritumu konteineros.
Domājams, Izraēlas premjers savus galamērķus nav izvēlējies nejauši, piemēram, ASV jau ir pieredze gan samierināšanā, gan citāda veida kārtības ieviešanā. Lielvalsts līderi visos laikos ir labi apzinājušies savu varenību un iespējas, galu galā iepriekš jau ne reizi vien pret vairākām valstīm piemērotas dažādas ekonomiska rakstura sankcijas un vērsti militāri uzbrukumi.
Aizbilstamo izvēlē ASV nav pārmēru kritiskas – aizvadītajā nedēļā Amerika piedāvājusi sadarbību karā nopostītajai Dienvidslāvijai, piesolot dolāru kaudzes valsts atjaunošanai apmaiņā pret sadarbību ar ANO Kara noziegumu tribunālu Hāgā, lai izdotu kādreizējo valsts līderi. Laikam jau Dienvidslāvijas politiķi šādu piedāvājumu atzinuši par pieņemamu, jo veiktas nepieciešamās juridiskās darbības, lai gāztais Dienvidslāvijas prezidents Slobodans Miloševičs tiktu izdots Hāgas tribunālam tuvākajā laikā. Procesu pārtrauca Dienvidslāvijas Konstitucionālās tiesas lēmums. Tas apturēja valdības dekrētu, un pēc tā pasludināšanas no amata atkāpās minētās tiesas priekšsēdētājs, savukārt tiesneši tika nodēvēti par komunistu salašņām. Tomēr valdība burtiski dažas stundas pēc tiesas sprieduma pasludināšanas ārkārtas sēdē pieņēma lēmumu par Miloševiča izdošanu.
Nebūtu pārspīlēts par nesamierināmiem ienaidniekiem saukt Krieviju un par neatkarību nemitīgi karojošo Čečeniju. Mazākumtautības pārstāvji jau kuro gadu «lācim» ne tikai nepadodas, bet pat turpina to «dīrāt». Šonedēļ atkal veikts bruņots uzbrukums federālo spēku autokolonnai. Kaut arī Krievijas militārpersonas apgalvo, ka uzbrukums ir atsists un cietušo nav, šāds paziņojums nav uztverams īpaši nopietni, ja atceramies melīgo informāciju, kas tika izplatīta pēc abu valstu militārajām sadursmēm aktīvās karadarbības laikā, kad ievērojamus zaudējumus cieta tieši Krievija.
Bekingemas pils princis Harijs pārsteidzis pasauli, paziņojot, ka no mācībām brīvo laiku pavadīs Šveicē, taču nevis atpūšoties, bet gan strādājot – mazgājot traukus iecienītā kūrortpilsētas viesnīcā. Galu galā arī karaliskās ģimenes locekļi ir tikai cilvēki.
Pasaulē bankrotē ne tikai veikali, bankas un korporācijas, bet arī pilsētas. To apliecina nesenais Vācijas galvaspilsētas Berlīnes finansiālais sabrukums – lielpilsēta iekūlusies 70 miljardu Vācijas marku (nedaudz vairāk par 20 miljardiem latu) lielos parādos. Berlīne jau vairākus gadus līdzdarbojusies banku holdingā «Bankgesellschaft», un pilsētas bankrots tiek saistīts ar šaubīgiem darījumiem starp politiķiem, baņķieriem un kredītņēmējiem. Jāsecina, ka vismaz vienā jomā Latvija attīstītajai Vācijai ir par mata tiesu priekšā.
