Ir sena atziņa, ka, valsti ceļot, var tikai pelnīt, bet, to graujot, var lieliski nopelnīt!
Ir sena atziņa, ka, valsti ceļot, var tikai pelnīt, bet, to graujot, var lieliski nopelnīt!
Valsts kapitāla sadalīšana pirmreizinātājos (privatizācija) notikusi, neievērojot sabiedrības vairākuma tiesības un normas, bet ņemot vērā tikai šauru aprindu prasības. Nemirstīgās un parasti neveiksmīgās, ekspromta stilā veiktās reformas vienmēr sarūgtina sabiedrības vairākuma dzīvi un allaž atgriežas sākumpunktā. Katra jauna reforma tiek uzņemta ar pamatotām aizdomām par to lietderību un sabiedrības vairākuma interešu ievērošanu. Pamatoti tiek apšaubīta piedāvātā pašvaldību teritoriālā reforma. Joprojām nav tās ekonomiskā pamatojuma. Kur gan lai tas rastos, ja vēlēto amatpersonu vietā stāsies kalpotāji un ierēdņi, palielināsies transporta izdevumi kā pašvaldībām, tā iedzīvotājiem!
Daži to uzskata par savdabīgu valsts apvērsuma mēģinājumu. Ja sabiedrība neprotestēs, tad varēšot taisīt īsto apvērsumu, bet tas tā…
Daži priecājas par apjukušajām varas elites pārstāvju sejām un runām par notikumiem Rīgas Domē. Citi errojas par desmitgades tukšgaitu privatizācijā un reformās zaudēto laiku un materiālajām vērtībām, skandē pārlabotu padomju skaitāmpantiņu: «Rindā dzimu, rindā augu, rindā mani reformē, rindā mani aizformēs!» Citi cer, ka arī jaunie Rīgas saimnieki iekritīšot tajā pašā šauro interešu bedrē, bet ja neiekritīs?
Vai valdošie līdz 8. Saeimas vēlēšanām spēs mainīt savu saimniekošanu sabiedrības vairākuma interesēs, vai citādi manipulēs, lai nezaudētu varas pīrāga saldmi? Pašreiz valdošo stāvoklis ir tikpat stabili negatīvs, cik Repšes un lata stāvoklis stabili pozitīvs!
Joprojām nezinu – ceļam vai graujam savu Latviju?
