Satiksmes ministrs ceļu būvi uzskata par vienu no valsts ekonomiskās augšupejas priekšnosacījumiem.
Satiksmes ministrs ceļu būvi uzskata par vienu no valsts ekonomiskās augšupejas priekšnosacījumiem
“Ceļš ved uz augšu” – tāds nosaukums dots kampaņai, lai ceļu būves profesijām piesaistītu kvalificētu darbaspēku. Tās atklāšanai veltītajā preses konferencē līdztekus ceļu attīstības problēmām un perspektīvām ministrs Ainārs Šlesers raksturoja sasniegto un ieplānoto satiksmes nozarē.
Finansējums no valsts budžeta ar katru gadu aug, tomēr “kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas ceļu būvniecībā, remontos un uzturēšanā ieguldīts daudz par maz līdzekļu”, uzskata satiksmes ministrs. Kā pozitīvs sasniegums A.Šlesera kā ministra darbības laikā tika minēta Valsts autoceļu fonda atjaunošana.
Valsts finansējums aug
Satiksmes ministrs uzsvēra, ka “autoceļiem atkal tiek garantēts finansējums – konkrēta daļa akcīzes nodokļa ieņēmumu par naftas produktiem, turklāt ar piecu procentu ikgadēju palielinājumu (no 65 procentiem 2007. gadā līdz 80 procentiem 2010. gadā)”.
No 236,4 miljoniem latu, kas šogad Latvijā noteikti autoceļu fonda programmai, 70 procentu paredzēti valsts autoceļu finansēšanai, bet 30 procentu atvēlēti mērķdotācijām pašvaldību ielu un ceļu finansēšanai. Tuvākajos gados no valsts budžeta sagaidāms finansējuma palielinājums vidēji par 30 – 40 miljoniem ik gadu, līdz 2014. gadā pašvaldības saņemtu 153,2 miljonus, bet valsts ceļi – 367,5 miljonus latu. Ievērojamu atspaidu tām dos panāktā vienošanās, ka no nākamā gada vēl papildus – līdz 35 miljoniem – palielināsies finansējums otrās šķiras ceļiem.
Jelgavas rajonā tuvākajos trīs gados valsts galveno autoceļu sakārtošanas projekta laikā paredzēts veikt darbus trijos Rīgas – Jelgavas – Lietuvas robežas ceļa posmos (no 39,8. līdz 43,1., no 48,5. līdz 57,2. un no 71. līdz 76,1. kilometram).
VPP projektā – Jelgavas maģistrāle
Valsts līdzekļi tomēr nav neierobežoti, tāpēc tiek sagatavots pirmais valsts un privātās partnerības (VPP) izmēģinājumu projekts – autoceļa A2 posms Rīgas apvedceļš – “Sēnīte”. Kā “Ziņām” komentēja VAS “Latvijas valsts ceļi” valdes priekšsēdētājs Tālis Straume, šis projekts pirmais izraudzīts galvenokārt tāpēc, ka “šeit principā atrisināts zemes īpašuma jautājums”. Turpmāko VPP projektu prioritārā secībā nākamie ir Rīgas apvedceļa posms Baltezers – Saulkalne un Ķekavas apvedceļš, aiz kuriem “rindā” līdz ar Kokneses ceļa būvi seko Rīgas – Jelgavas ātrgaitas maģistrāle. Par Jelgavas maģistrāles projektu T.Straume atgādināja, ka “pašreiz tas nodots publiskajai apspriešanai un vislielākās problēmas rada Olaines jautājums, jo iedzīvotājiem maģistrāle, kas šķērso teritoriju, loģiski, sagādā neērtības”. Speciālists prognozē, ka iespējams arī lēmums par Olaines apvedceļa izbūves nepieciešamību, kas attālinās Jelgavas maģistrāles projekta īstenošanu.
Lieliem darbiem – labus darītājus
Lielo projektu īstenošanai nepieciešams atbilstošas kvalifikācijas darbaspēks, tāpēc arī sākta un līdz 2. maijam turpināsies kampaņa “Ceļš ved uz augšu”. Atklāšanas pasākumā gan A.Šlesers, gan T.Straume, kā arī valsts a/s “Latvijas autoceļu uzturētājs” valdes priekšsēdētājs Vigo Legzdiņš un biedrības “Latvijas ceļu būvētājs” izpilddirektors Zigmārs Brunavs norādīja, ka autoceļu nozarē jau tagad mēneša vidējā izpeļņa ir 622 lati un vērts padomāt, vai “doties peļņā uz Īriju vai strādāt Latvijas ceļu būvē”.
