Labklājības ministrija atklājusi jau trešo kampaņu “Cilvēks, nevis diagnoze”, kuras mērķis, kā saka viena no kampaņas rīkotāju pārstāvēm Ilze Olšteina, ir “savest kopā cilvēkus ar garīgās attīstības traucējumiem (GRT) ar vietējās sabiedrības pārstāvjiem, jo parasti mēs tikai atklājam telpas, bet nesatiekam cilvēkus”. Šādas tikšanās ar aicinājumu “Nozīme ir tikai tam, kas mēs esam. Saskati cilvēku, nevis diagnozi” paredzētas visā Latvijā.
Tikšanās jeb zibakcija norisinājās arī Jelgavas novada Kalnciemā pie deinstitucionalizācijas (DI) projektā “Atver sirdi Zemgalē” pirms gada izveidotā daudzfunkcionālā sociālo pakalpojumu centra “Laipa” ēkas.
Sāk ar draudzības apli
Šo cilvēku iekļaušanās sabiedrībā, pēc Labklājības ministrijas paustā, ir atkarīga ne tikai no izveidotās infrastruktūras un pakalpojumu sniegšanas skaita, liela nozīme ir arī pašas sabiedrības izpratnei un attieksmei. Kampaņas mērķis ir veicināt sadarbību un mijiedarbību, mums ir jāmācās nojaukt barjeras un robežas.
Pasākumā izskanēja doma, ka ne diplomi, ne ieņemamie amati mums godu dos, bet gan tas, ko mēs esam labu darījuši mazākajiem, vājākajiem. Viena no pasākuma dalībniecēm atzina, ka “diagnoze – tas skan briesmīgi”, un novēlēja Dieva svētību visiem, sākot no centra darbiniekiem līdz iemītniekiem. Kādam citam bija prieks redzēt, ka šis pakalpojums ir vajadzīgs, bet vēl kāds priecājās šeit atgriezties pēc gada un salīdzināt, kā ir tagad. Tika pausts gandarījums, ka ir redzami DI projekta augļi, kā attīstās šis projekts, un ļoti svarīgi ir, lai mēs cilvēkus pieņemam tādus, kādi viņi ir, un parūpējamies par tiem, kuri paši nevar parūpēties par sevi.
Uz zibakciju Kalnciemā bija ieradušies vietējie iedzīvotāji, centra “Laipa” vadītāja Gita Aizpure, centra sadarbības partneris uzņēmējs Arnis Vējš, kurš ir darba devējs vairākiem “Laipas” iemītniekiem un centra specializētās darbnīcas atbalstītājs, šādu centru darbinieki no citām pilsētām, Labklājības ministrijas un Jelgavas novada pašvaldības pārstāvji un paši centra iemītnieki, ar kuriem ikviens varēja aprunāties.
A.Vējš savā uzrunā atzina, ka centrs savā ziņā ir starpposms starp uzspiestu, piespiedu dzīvi un patstāvīgu dzīvošanu. “Nebiju cerējis, ka mērķi var sasniegt viena gada laikā. Paldies saku saviem klientiem un esmu priecīgs, ka varu piedalīties šajā projektā,” sacīja uzņēmējs.
Laukumā tika izveidots aplis, kurā sastājušies dalībnieki stāstīja, kas katru no viņiem šovasar iepriecinājis un iedvesmojis visvairāk. Ivaru iedvesmo darbs ar iestādes iemītniekiem. Klintu iedvesmo vasara. Sergejs priecājas, ka viņam palīdzēja atrast darbu. Raimonds pieredzējis piecu klientu gada laikā sasniegto – viens centra iemītnieks izgājis patstāvīgā dzīvē, viens pāris apprecējies. Patīk šeit strādāt un darboties. Katra diena ir bez rutīnas, katra diena ir pārsteigums. Dainis priecājas, ka šeit dzīvo un strādā, un priecājas par mums visiem. Mārtiņš gandarīts, ka ir iespēja strādāt, priecājas par kolēģu darbu. Oļegam patīk šeit būt. Vladikam patīk strādāt. Aiju iedvesmo draudzīgā, atbalstošā attieksme pret kolēģiem un klientiem. Svetlanai patīk skolotāji un brīnišķīgā direktore Gita. Jānis priecājas centrā darboties.
Dibina ģimenes, apgūst jaunas prasmes
Centra iemītniekiem vidū ir arī divi pāri – Māris un Kristīne, Ingus un Inga, kuri šovasar izveidojuši ģimenes. Māris sarunā ar “Ziņām” stāsta, ka “Laipā” ieradies pirmais, pirms gada, Kristīne – šogad februārī. Kristīnei sākušas sprēgāt rokas, un viņa gājusi pie Māra prasīt “Nivea” krēmu – tā abi iepazinušies un ieskatījušies viens otrā. Sākumā Kristīne gājusi uz istabiņu pie Māra, vēlāk sākuši dzīvot kopā. 18. jūnijā apprecējušies. Mārim gan šeit nepatīkot, jo ir jāievēro režīms, sociālie darbinieki aizrāda, pārbauda istabiņu tīrību. Viņam gan nav spiesta lieta centrā uzturēties, labāk gribētu dzīvot atsevišķi pats savā istabā vai dzīvoklī, esot darbs pansionātā par sētnieku. Kristīnei ir grūtāk, un viņa vairāk gribot palikt centrā.
Kā stāsta sociālā aprūpētāja Sanita, “Laipā” ir aizpildīti 12 no 16 grupu dzīvokļiem un cilvēkam tikai pašam jāgrib, jāizrāda iniciatīva piedalīties šajā projektā. Viņas aprūpējamā Klinta no Bauskas novada ir viena no jaunākajām centra iemītniecēm, tur uzturas nepilnus divus mēnešus, un līdz šim dzīvojusi ģimenē. Uz centru doties gribējusi pati, meitenei patīkot pucēties, un viņa ar lepnumu rāda pašas izgatavotu rokassprādzi. Vēl jauniete virtuvē mācās patstāvīgi gatavot, jo mājās to darījusi mamma. Sociālajai aprūpētājai Sanitai savs darbs patīk, jo katra diena ir kā atklājums. Ir gandarījums par to, ka šie cilvēki iemācās ikdienā nepieciešamas lietas, kas mums liekas tikai sadzīves sīkumi.
Pasākuma noslēgumā varēja apmeklēt “Laipas” iemītnieku darbu tirdziņu un iegādāties rotas, somas, māla traukus un priekšmetus. Ēkas otrā pusē par piemiņu no šī pasākuma dalībnieki iestādīja trīs košumkrūmus. Klātesošos ar muzikāliem priekšnesumiem priecēja grupas “TirkizBand” mūziķi Uldis Timma un Erita Karlsone. Grupas moto ir: “Mūzika ir mūsu kopīgā valoda.” Pasākums izvērtās par kopīgu sadziedāšanos, bet daži “Laipas” iemītnieki noslēgumā nolēma arī uzdejot.
Veiksmes formula strādā
Valsts sociālās aprūpes centra (VSAC) “Zemgale” filiāles “Ziedkalne” vadītājs Raimonds Žabovs atzina, ka ne vienmēr pirmā satikšanās ir veiksmīga. Tas gan neesot stāsts par “Laipu,” kurā “pirmās piecas bezdelīgas” ieradās no Ziedkalnes, bet divas jau aizlidojušas patstāvīgā dzīvē. “Pareizie cilvēki īstajā laikā,” viņš atklāj veiksmes formulu un novēl centram tā strādāt arī turpmāk.
Savukārt “Laipas” vadītāja Gita Aizpure atzīst, ka tas ir visa kolektīva nopelns, viena viņa to nesasniegtu: “Mūsu centra darbnīcā strādā tie, kas nevar cehā. Katrs strādā pēc savām spējām, un tā, manuprāt, ir šī centra lielākā vērtība – novērtēt katra spējas.” Direktore gan piebilst, ka neiztiek arī bez burkšķēšanas un pamudināšanas, bet “mums visiem kopā ir lieliska māja,” kur tiek svinēti arī svētki.
Latvijā ir vairāk nekā 24 500 pilngadīgu cilvēku, kuriem GRT dēļ ir noteikta 1. vai 2. grupas invaliditāte. Pusei Latvijas iedzīvotāju (51%) ir bijusi saskarsme ar cilvēkiem, kuriem ir vai bijuši garīgās attīstības vai psihiski traucējumi. 8% aptaujāto ģimenē ir kāds radinieks ar garīgās attīstības vai psihiskiem traucējumiem, liecina Labklājības ministrijas veiktais sabiedriskās domas izvērtējums par iedzīvotāju informētību un izpratni par DI procesu.
Labklājības ministrijas Eiropas Savienības struktūrfondu departamenta vecākais eksperts Guntis Kaldovskis atgādināja, ka Latvijā ir vairāk nekā 90 000 cilvēku, kuriem diagnosticēti GRT (bez noteiktas invaliditātes grupas) un 8636 bērni ar diagnosticētiem GRT un noteiktu invaliditāti, kuri bieži vien izjūt īpašu attieksmi no saviem skolasbiedriem un sabiedrības.
Katrā Latvijas reģionā tiek veidoti grupu dzīvokļi un sociālās aprūpes centri, bet DI projekts nav tikai speciālisti un pakalpojumi, tā ir arī sabiedrības izglītošana.
Kampaņa aptvers visus pārējos Latvijas plānošanas reģionus (arī Kurzemes, Vidzemes, Latgales un Rīgas) un tiks atspoguļota sociālajos tīklos, sniedzot sabiedrībai iespēju satikties ar cilvēkiem ar GRT, uzzināt daudzus pieredzes stāstus un, cerams, palīdzēs paskatīties citām acīm uz tiem cilvēkiem, kurus liela daļa no mums esam iepriekš izlikušies neredzam. Tāds arī ir šīs kampaņas mērķis – pa īstam un ar sirdi ieraudzīt līdzcilvēkus, viņu intereses, sapņus, ieceres un dzīves plānus, jo mēs visi esam viena sabiedrība, visi kopā esam mēs, uzsver kampaņas īstenotāji.
Kā atzina Jelgavas novada domes priekšsēdētāja vietniece Ilze Vītola, izaicinājumu ir daudz, lai dažādiem cilvēkiem radītu efektīvu, piemērotu un ilgtspējīgu atbalsta sistēmu un piesaistītu tai nepieciešamo finansējumu. “Taču mums tas ir jāizdara, lai mēs visi justos labi, lai mums būtu laba sadzīvošana.” Priekšsēdētāja vietniece akcentēja, ka Jelgavas novads to dara jau vismaz desmit gadu, arī radot audžuģimeņu kustību, izveidojot jauniešu māju Elejā u.c.
“Šis process ir pašā sākumā, sperti pirmie soļi. Ir izveidoti centri, kas ir pusceļš starp dzīvošanu iestādē un patstāvīgu dzīvi. Redzam, kā Kalnciema pagastā ir mainījusies iedzīvotāju uztvere – centrs dzīvo. Sirsnīgi, atvērti, draudzīgi. Vēl daudz jādomā, jāstrādā, lai izveidotu sistēmu un sniegtu atbalstu tiem, kuri nedomā doties patstāvīgā dzīvē vai, lietojot sporta terminoloģiju, “nekvalificējas” dzīvei šādā iestādē. Mums visiem kopā jārod zelta vidusceļš,” uzskata I.Vītola.
Savukārt Liene un Diāna no Jēkabpils “Ziņām” pavēsta, ka arī viņu pilsētā būs šāds centrs. Pagaidām tas vēl ir tapšanas stadijā, iegādāts aprīkojums. Abas topošā centra darbinieces ieradušās gūt pieredzi, skatīties, kā attīstās centrs Kalnciemā. Iespaidi esot pozitīvi.
Jelgavas novada pašvaldības Ozolnieku administrācijas Sociālā dienesta vadītāja Sarmīte Strode teic, ka šāds centrs ir arī Ānē, kas uz aptuveni 10 000 Ozolnieku iedzīvotāju esot pietiekami. Jelgavas novadā atbalsta infrastruktūra ir lielāka, un ieguvums ir tas, ka arī Ozolnieki to varēs izmantot. ““Laipā” pašlaik ir viens cilvēks no Ozolniekiem un būs vēl,” viņa piebilst, stāstot, ka līdz jaunajam gadam Ozolnieku iedzīvotāji var saņemt visus līdzšinējos sociālos pakalpojumus. Pabalstu lietās un pakalpojumos izmaiņas varētu būt no nākamā gada.
Izkristalizējas vairākas atziņas
Kā uzsver kampaņas rīkotāji, pasākums Kalnciemā un tajā teiktais izkristalizēja vairākas atziņas. Pirmkārt, DI projekta panākumus un veiksmi nosaka vairāki faktori, un kā svarīgākie no tiem – novada pašvaldības atsaucība, uzņēmība un ieguldījums, sociālās aprūpes institūciju (Kalnciema gadījumā – VSAC “Zemgale” filiāles “Ziedkalne”) un DI infrastruktūras iestādes sekmīga sadarbība.
Otrkārt, vietējo uzņēmēju izpratne un atbalsts cilvēku ar GRT integrācijai darba tirgū un līdz ar to arī sabiedrībā (starp citu, vislielākais paldies no centra “Laipa’’ iemītniekiem izskanēja tieši par iespēju strādāt).
Treškārt, kā to apliecina arī zinātniski pētījumi, attieksmi pret cilvēkiem ar GRT maina pozitīva saskarsmes pieredze – kaut sākotnēji kalnciemnieki izrādīja pretestību, “Laipā” dzīvojošie tagad ir Kalnciema sabiedrības pieņemti un gada laikā kļuvuši par īstiem vietējiem iedzīvotājiem.
Ceturtkārt, ja grupu dzīvokļu iemītniekiem tiek sniegts vajadzīgais atbalsts, daži visai ātri spēj uzsākt patstāvīgu dzīvi – gada laikā to jau izdarījuši divi “Laipas” iemītnieki.
Skaitļi un fakti
Labklājības ministrija kopā ar plānošanas reģioniem un 115 pašvaldībām visā Latvijā kopš 2015. gada īsteno DI projektus. Šajos projektos pašvaldības ar Eiropas Savienības fondu atbalstu veido infrastruktūru un sniedz pakalpojumus pieaugušajiem ar GRT, bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem, tādējādi sekmējot visu šo grupu pārstāvju arvien pilnvērtīgāku iekļaušanu sabiedrībā.
Līdz DI projektu beigām – 2023. gadam – plānots, ka tiks sniegti sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi 2100 cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem un 2270 bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kā arī nodrošināts, ka patstāvīgu dzīvi sāks 700 cilvēku ar garīgiem traucējumiem.
Vienlaikus paredzēts, ka no 1799 līdz 720 samazināsies bērnu skaits institucionālajā aprūpē, kā arī tiks izveidotas 2473 sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu vietas cilvēkiem ar garīgiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Tāpat iecerēts izveidot 250 pakalpojumu vietas bērnu aprūpei ģimeniskā vidē, kā arī slēgt trīs valsts sociālās aprūpes centru filiāles.
Kā viens no projekta mērķiem izvirzīta cilvēku ar garīgiem traucējumiem, kuri dzīvo ārpus institūcijas un kuriem pieejami sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi, īpatsvara palielināšana līdz 45%.
Kopš 2018. gada ir īstenotas divas informatīvās kampaņas “Cilvēks, nevis diagnoze”. Saskaņā ar 2019.–2020. gada kampaņas datiem kopš 2018. gada būtiski audzis iedzīvotāju skaits, kuri justos ērti komunikācijā ar personām ar GRT (no 55 līdz 64%).
