Nesen masu saziņas līdzekļos tika locīts vārds, no kura skanējuma jau bijām atradinājušies gluži kā no Padomju Savienības, proti, cenzūra.
Nesen masu saziņas līdzekļos tika locīts vārds, no kura skanējuma jau bijām atradinājušies gluži kā no Padomju Savienības, proti, cenzūra. Izrādās, Latvijā darbojas varen apķērīgi ļautiņi, kas savas merkantilās intereses gatavi sargāt, pat izmantojot šo jau sen aizmirsto sistēmu. Tiesa, vēlāk gan sekoja neveikla atrunāšanās, ka ideja nākusi no «zemākās priekšniecības», bet tomēr – nesmuki. Varbūt varētu īpašu uzmanību notiekošajam nepievērst, ja cenzors būtu kāds lauku amatnieks, kas krāsniņā bez žēlastības nobēdzinājis vietējo avīzīti ar publikāciju par paša aizturēšanu, dzērumā kārtojot dabiskās vajadzības pie pagastmājas durvīm. Taču, ja šādas aktivitātes atļaujas viens no valsts vadošajiem lielveikalu tīkliem, kas tiek uzskatīts par pietiekami respektablu un nopietnu uzņēmumu, tad, eksprezidenta vārdiem runājot, «tā ir viela ļoti nopietnām pārdomām». Tā gan.
Par kārtējo sensāciju parūpējusies Latvijas tiesu sistēma. Izskatot bijušās militārpersonas lietu par nieka 43 tūkstošu latu izšķērdēšanu, tiesa galveno grēkāzi attaisnoja pilnībā, un līdz ar to varam izdarīt pamatīgu secinājumu – Latvija ir valsts, kurā atļauts viss! Lai atceramies līdzīgas prāvas iepriekš – ministriju ierēdņi un ministri tika vainoti lielu naudas summu «pazaudēšanā» un attaisnoti, augsta amatpersona tika apsūdzēta valsts īpašuma izdāļāšanā lielos apmēros un atalgota ne tikai ar attaisnojošu spriedumu, bet arī materiāli…. Visu cieņu juristiem, kas šādus nodarījumus spēj pārvērst «formālās neprecizitātēs», tikai – cik tās izmaksājušas valstij?
Tiesa gan guva arī nelielu pluspunktu – pirmoreiz pietiekami bargi tika notiesāts bērnu izmantotājs, kādam ne tikai nemēdz piedēvēt pat zilo krāsu, bet kādus vairums cilvēku redzētu tirināmies cilpas galā vai kratoties elektriskajā krēslā. Varbūt tas būs sākums taisnības uzvarai vismaz šajā jomā?
Aizvadītajā nedēļā turpinājām sumināt Latvijas olimpiskos čempionus un ne tikai. Medaļnieku pulkam pievienojās arī jaunais pasaules čempions riteņbraukšanā Romāns Vainšteins. Uz vispārējā fona iznāca kārtējais skandāliņš – par naudas prēmijām trīskārtējiem pasaules čempioniem motokrosā. Nenovīdīgie tautieši pamanījās bārstīt gaumīgus epitetus – reketieri, nodevēji – un tēlot savas zemes kabatas formāta patriotus. Varam diskutēt, vai patriotisms mērāms latos, bet jāatceras elementāra dzīves realitāte – par paldies maizīti veikalā nedos pat pasaules čempionam, un, ja materiālais atbalsts no valsts puses nav adekvāts ieguldītajam darbam, jāsāk domāt, kā dzīvot tālāk. Lai valsts augstākās amatpersonas izvērtē, kā devums valsts tēla nešanai pasaulē ir lielāks – abu sportistu vai to klerku, kuriem tas būtu tiešais pienākums!
Toties par gaišām domām parūpējās «Latvenergo» prezidents eksnaftinieks Kārlis Miķelsons, tālrādī optimistiski paziņojot, ka tarifu paaugstināšana pagaidām neesot plānota. Kā saka, vismaz viens gaišs cerību stars pazemē… Atliek vien novēlēt – Kārli, nestāvi uz balkona un sargies no bitēm…
Gaismā nācis kārtējais amatpersonas nesmukums – Rīgas domnieks Rītiņš aizdomīgā ceļā kļuvis par topošo mājas īpašnieku, un tas, cik tīra ir šī lieta, būs jāizvērtē attiecīgajām institūcijām.
Tikmēr bijušais virsprokurors bauda komfortablus mirkļus reanimācijas nodaļā, kurā viņš it kā ievietots pat bez iemesla. Domājams, tā ir lieliska atpūta pēc neveiksmīgā kritiena savā nedeklarētajā savrupmājā.
Toties deputāti ceturtdien paveikuši varoņdarbu – piekrituši «Latvijas ceļa» «bārbijas» Kristiānas Lībanes saukšanai pie administratīvās atbildības par automašīnu sadursmes izraisīšanu.
