Diskusijas par iespējamo vakcīnu pret vidusauss iekaisumu Latvijā vēl nav sākušās.
Sāpošu ausi šausmu ziņā pārspēj tikai, ja tā sāp jūsu bērnam. Ausis – tāpat kā zobi – parasti sāk sāpēt brīvdienās vai naktī. «Otipax» pilieni cerībā sagaidīt, līdz būs kāds ārsts, kas bērna ausi skatīs. Analgīns cerībā, ka nepārcentīsieties ar devu. Ja ne citādi, bungādiņa plīst pati. Kad reiz devos pārbaudīt ausis ar aizdomām, ka pasliktinājusies dzirde, dakteris citu vainu kā vecus rētaudus neatrada. «Izskatās, ka bungādiņa kaut kad ir plīsusi. Droši vien bijāt vēl zīdainis, kliedzāt, bet māte neiedomājās, ka ausīs vaina. Kad bungādiņa pārplīst, bērns nomierinās. Taču jums viss veiksmīgi saaudzis, tikai rētaudi nav tik elastīgi.» Vidusauss iekaisuma sagādātās mokas vislabāk saprot tie, kurus tas piemeklējis, tāpēc ziņa, ka ES kopš 2001. gada pieejama vakcīna pret to, mani satrieca kā zibens. Tomēr viss nav tik vienkārši.Zina retaisPēc nelielas telefonaptaujas atļaujos secināt, ka ierindas «lors» par tādu vakcīnu Latvijā vēl nezina. Nesen esot bijusi Otorinolaringoloģijas jeb «loru» asociācijas sanāksme, arī tur neesot nekas teikts. Latvijas Infektoloģijas centrā šādas vakcīnas nav.«Mēs zinām, ka tāda vakcīna ir. Vēl to neizmanto, bet gatavojas,» teic Rīgas Stradiņa universitātes Otorinolaringoloģijas katedras vadītājs asociācijas priekšsēdētājs Jānis Sokolovs. Lai kā tas patiktu ārstiem, asociācijas sanāksmēs nevarot visu gatavu ieliet kā ar karoti, arī katram pašam nepieciešams interesēties par jaunumiem publikācijās dažādos specializētajos žurnālos. J.Sokolovs cilvēciski vērtē, ka ne visiem kolēģiem ir laiks, spēks un vēlēšanās to darīt.Eiropas Komisija jau 2001. gada 2. februārī izsniedza «Prevenar» reģistrācijas apliecību, kas derīga visā ES. Eiropas centralizētā reģistrācijas procedūra nodrošina, ka vakcīnu nav nepieciešams atsevišķi reģistrēt Latvijā. Eiropas Medicīnas aģentūra ir klasificējusi «Prevenar» kā recepšu medikamentu.Jābūt pieprasījumamZāļu lieltirgotāju asociācijas valdes sekretārs Aleksandrs Canders norādīja, ka viss sākas ar pasūtījumu – ja tas ir recepšu medikaments, aptiekā ierodas klients ar derīgu recepti, bet tai medikaments ir jānodrošina. Parasti to izdara, sazinoties ar zāļu izplatītājiem, ražotāju pārstāvjiem. «Prevenar» izgatavo amerikāņu kompānija «Wyeth», Austrumeiropas birojs atrodas Austrijā.Pie vakcīnas izpētes, kas aptvertu desmit «S.pneumoniae» serotipus un «Haemophilus influenzae», patlaban strādā «GlaxoSmithKline». «Bezpalīdzības sajūta vecākiem ir mokoša, nepatīkama, ir nedrošība pret recidīviem, turklāt mazuļi bieži vien saņem atkārtotus antibiotiku kursus, kas veicina rezistenci, un zāles vairs nelīdz, var pazust dzirde,» stāsta SIA «Glaxo SmithKline Latvia» Medicīnas daļas vadītāja Petra Kriķe. Viņa uzsver, ka «S.pneumoniae» un «H.influenzae» ir divi vadošie bakteriālie vidusauss iekaisuma izraisītāji Eiropā. Tā ir viena no biežākajām bērnu slimībām, iemesls, lai apmeklētu ārstu un lietotu antibiotikas. «Streptokoks atrodams rīkles galā arī veseliem bērniem, bet tas var sagādāt lielus postījumus gan plaušās, gan izraisīt meningītu, bet visvairāk – vidusauss iekaisumu,» viņa turpina.Vērtē piesardzīgi«Metode ir, bet nedomāju, ka vajag to izmantot pa labi, pa kreisi. Ja ir recidīvi, ja redz, ka neiet un neiet – cita opera. Ar recidivējošiem otītiem nelaime sākas no pusgada vecuma. Ja līdz minētajam vecumam viens ir bijis, droši zini, ka būs arī otrajā gadā vai vēlāk. Kritiskais laiks ir, kad bērns sāk iet dārziņā, – visi šķauda virsū. Ap pieciem sešiem gadiem – tad jau kļūst izturīgāks,» spriež profesors J.Sokolovs un uzsver, ka vidusauss iekaisumam ir vēl virkne citu izraisītāju. Iekaisums tiek ārstēts, neidentificējot, kas tieši to izraisa. Tas arī skaidro atkārtotus antibiotiku kursus. Lai pierādītu konkrētu izraisītāju, jāsterilizē auss eja, ar speciālu adatu jāatsūc šķidrums, jāveic virkne analīžu, kas rezultātus piedāvā pēc trim dienām. Ekspresdiagnostika esot pieejama, bet «tas nav tik vienkārši, viss maksā naudu», uzsver profesors.«Ja tā būtu vakcīna pret visiem izraisītājiem, vēl varētu domāt. Šādā variantā atbalstu individuāli, kur nepieciešams, bet ne visiem. Tas ir lieks alergēns, svešas olbaltumvielas, bet alergēnu jau tā ir daudz,» uzskata J.Sokolovs.Profesore Ludmila Vīksna iedrošina, ka organismam ir milzīgas rezerves: «Desmit, piecpadsmit vakcīnas imūnsistēmu nesagraus.» Kā galvenos cilvēka dzīvības un veselības saglabāšanas priekšnoteikumus infekciju slimību kontekstā viņa nosauc tīru ūdeni, vakcināciju un antibiotikas. Lai arī par tīra ūdens nepieciešamību neviens vairs nešaubās, bailes no vakcinācijas saglabājušās kopš 18. gadsimta. «Ilgu laiku vakcīna bija novājināts slimības ierosinātājs, to cilvēks pārslimoja vieglā formā. Tagad šāda vakcīna ir ļoti reta. No ierosinātāja tiek izmantota atsevišķa struktūra, kas izraisa tikai antivielu rašanos, ne pašu slimību,» skaidro infektoloģe. Uzziņai«Prevenar» darbojas pret septiņiem «Streptococcus pneumoniae» serotipiem, kas ir atbildīgi par 54 – 84 procentiem invazīvo infekciju zīdaiņiem un bērniem, kas jaunāki par diviem gadiem, 62 – 83 procentiem invazīvo infekciju bērniem vecumā no diviem līdz pieciem gadiem.«Prevenar» lieto, lai vakcinētu zīdaiņus un bērnus, sākot no divu mēnešu līdz piecu gadu vecumam pret slimībām, ko izraisa «S.pneumoniae», tostarp sepsi (asins infekcija), meningītu, pneimoniju, vidusauss iekaisumu un bakterēmiju (asinīs konstatētas baktērijas).Tiek vērtēts, ka «Prevenar» var novērst 6 – 13 procentu visu akūto vidusauss iekaisuma klīnisko simptomu.ASV vispārēja vakcinācija ar «Prevenar» tika ieviesta 2000. gadā.No www.emea.europa.eu
