Ar stāstiem par svešām zemēm un to jaukumiem nevienu vairs nepārsteigsi. Drīzāk draugu un paziņu vidū apbrīnu izraisīs aizraujošs stāsts par tepat Latvijā redzēto.
Ar stāstiem par svešām zemēm un to jaukumiem nevienu vairs nepārsteigsi. Drīzāk draugu un paziņu vidū apbrīnu izraisīs aizraujošs stāsts par tepat Latvijā redzēto. Domājat, ka nav interesanti? Gatavs saderēt – jūs būsiet maldījušies. Jo īpaši tie, kas mūsu valsti skatījuši augstu debesīs pa lidmašīnas iluminatoru. Šoreiz “Ziņas” sēdās auto un no Jelgavas devās Rīgas jūras līča virzienā, lai divās dienās aizbrauktu līdz Kolkai, tālāk caur Ventspili dotos un Kuldīgu un Kandavu un atpakaļ uz Jelgavu.
Divās dienās nobraukts nedaudz vairāk nekā 500 kilometru. Vietas trūkums neļauj aprakstīt visu redzēto un satiktos Kurzemes piekrastes ļaudis. Lai piedod bezgaljaukā Latvijas daba, šoreiz vērts pieminēt ceļotājiem nebūt ne mazsvarīgo – daudzviet, ja ne visur, vietējās pašvaldības pamatīgi pacentušās, lai sakoptu apkārtējo vidi un ceļošanu padarītu tīkamāku. Turklāt tas darīts gan par Eiropas Savienības struktūrfondu, gan valsts un, protams, arī pašu līdzekļiem. Ceļā pa Kurzemes piekrastes zvejnieku ciematiem apstāšanās un atpūtas vietas ir ik pa pārdesmit kilometriem. Turklāt tās ierīkotas tur, kur no apceļotāju viedokļa ir kas interesants.
Pirmā apstāšanās vieta varētu būt “Ziņu” jau vairākkārt aprakstītais Lielais Ķemeru purvs, kuru viegli sameklēt, izbraucot uz Ventspils šosejas. Uzreiz aiz pagrieziena uz Ķemeriem kreisajā pusē atradīsiet norādi uz purvu. Tālāk caur Ķemeriem var doties uz jūras pusi un sākt braucienu gar to pa piekrasti līdz pat Ventspilij. Būtu vērts aplūkot Engures ezera dabas parku, uz kuru būs norāde, izbraucot cauri Engurei. Varat uzkāpt putnu novērošanas tornī, interesanti palūkot, kā ezera krastu apdzīvo savvaļas zirgi un govis. Pa ceļam līdz Kolkai noteikti jāizstaigā akmeņainā piekraste, nogriežoties uz jūras pusi uzreiz aiz Kaltenes. Tur iekārtota gandrīz kilometru gara taka. Īpaši interesanti to apmeklēt pavasara un rudens putnu migrācijas laikā, kad šajā vietā krastā un jūrā redzami tūkstošiem spārnaiņu. Ierīkoti arī divi putnu novērošanas torņi. Vēl fantastiski jaukas izjūtas varēsiet gūt, izstaigājot balto kāpu, kas meklējama uzreiz aiz Ģipkas. Tur vijas romantiska taka, klāta koka laipām. Redzams, ka šo vietu iecienījuši jaunlaulātie.
No pēdējos gados tapušā jāatzīmē tūristiem labiekārtotais Kolkasrags, kur Rīgas jūras līča ūdeņi sastopas ar Irbes jūras šaurumu. Iespējams ne tikai izstaigāt šo savdabīgo vietu, bet arī kafejnīcā iedzert kafiju un apēst īstu kurzemnieku sklandrausi. Tālāk līdz Irbenei jābrauc pa grants ceļu, toties to atsvērs lībiešu ciematiņu apmeklējums un uzkāpšana Miķeļtornī. Netālu no tā var atrast vairākas labiekārtotas tūristu apmešanās vietas. Labāk līdzi paņemt telti un guļammaisus, jo viesu mājiņas aizrunātas līdz pat rudenim. Tur jūras tuvumā varēsiet sakoptā vidē pārlaist nakti, pasūtīt siltu ēdienu. Jāņem vērā, ka pa ceļam no Kolkas līdz Ventspilij nav nevienas ceļmalas kafejnīcas!
Noteikti jāapmeklē Irbenes radioteleskops, kur mitinās arī Starptautiskais radioastronomijas centrs. Savulaik tur VDK sistēmā dzīvoja un strādāja pieci tūkstoši padomju armijas virsnieku, cenšoties izzināt potenciālo PSRS ienaidnieku noslēpumus. Ja laikus piezvanīsiet pa tālruni 3682541 un pieteiksiet gidu, būs fantastiski interesanta ekskursija un iespēja izložņāt teleskopu.
Nākamā diena jāieplāno Ventspils apskatei. Bet tas jau ir jauns stāsts, jo redzēt un izbaudīt šajā pilsētā ir gana ko. Tāpēc laikus jāizdomā, uz kurieni stūrēt. Citādi ar vienu nedēļas nogali ceļojumam būs par maz.
Bet var arī apmest slaidu loku pa kvalitatīvi bruģētajām ielām Ventspilī un vairāk pievērsties tūrisma objektiem pa ceļam no Ventspils līdz Kuldīgai un tālāk līdz Sabilei un Kandavai.
