Šovasar sākta valsts programma «Čigāni (romi) Latvijā», kuras uzdevums vismaz trīs gados apmācīt skolotājus un viņu palīgus darbā ar čigānu tautības bērniem, kā arī meklēt risinājumus sasāpējušām problēmām.
Šovasar sākta valsts programma “Čigāni (romi) Latvijā”, kuras uzdevums vismaz trīs gados apmācīt skolotājus un viņu palīgus darbā ar čigānu tautības bērniem, kā arī meklēt risinājumus sasāpējušām problēmām, tāpēc ikviens 2. oktobrī aicināts uz diskusiju.
Pārdomās, kas būtu darāms, lai palīdzētu čigānu bērniem iegūt labu izglītību, varēs dalīties Jelgavas Sabiedrības integrācijas centrā 2. oktobrī pulksten 13. “Diskusijas laikā ne vien runāsim par čigānu stāvokli Jelgavā un Latvijā, bet arī parādīsim mūsu skolu un bērnudārzu pieredzi, demonstrējot videofilmu “Čigānu bērns skolā – esi gaidīts!”, un iepazīstināsim ar skolotāju palīgiem – čigāniem. Mēģināsim izzināt katra indivīda un plašākas vietējās sabiedrības problēmas šīs tautības bērnu izglītībā un integrācijā. Dalībniekus sagaida arī dāvanas – “tolerances mācību maisiņi”, CD ar videofilmu un čigānu bērnu dziesmām un citas,” stāsta Izglītības iniciatīvu centra projektu vadītāja Daiga Zaķe, atklājot aktuālākos jautājumus, kāpēc tas nolēmis iesaistīties Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta izstrādātās valsts programmas pasākumos. “Lai gan čigāni (romi) dzīvo Latvijā gadsimtiem ilgi, ir milzīga atšķirība starp vēlamo un pastāvošo attieksmi pret šo minoritāti ikdienā. Čigāni atrodas uz viszemākā sociālā pakāpiena. Viens no šīs parādības iemesliem – ļoti zemais izglītības līmenis. Bez kvalitatīvas izglītības neiespējami piekļūt daudziem informācijas, tehnoloģiju, ekonomiskās dzīves un sociālo attiecību aspektiem,” pārliecināta D.Zaķe.
Lielākās problēmas
Diskusijas organizatori – Izglītības iniciatīvu centrs – norāda, ka īpaša problēma vērojama pirmsskolas posmā, jo čigānu tradīciju dēļ tikai retais dodas uz kādu mācību iestādi, un ne visi vecāki informēti, ka kopš 2003. gada Latvijas valsts tiesību akti paredz piecgadīgo, sešgadīgo bērnu obligātu sagatavošanu skolai.
Dažās Latvijas pilsētās darbojas čigānu klases, taču šīs tautības pārstāvji uzskata, ka viņu bērnu atdalīšana no pārējiem ir diskriminējoša. Čigānus satrauc arī prakse, ka viņu ģimeņu bērni tiek nosūtīti uz speciālajām skolām pēc “izkrišanas” vispārizglītojošo pirmajās klasēs.
“Latvijas izglītības likums un citi likumdošanas un normatīvie akti paredz vienlīdzīgas tiesības uz izglītību katram bērnam, tomēr izglītības sistēma joprojām ir drīzāk izslēdzoša nekā iekļaujoša saistībā ar čigānu minoritāti. Statistikas dati rāda, ka tikai nelielam skaitam čigānu, kas dzīvo Latvijā, ir augstākā vai vidējā izglītība, bet gandrīz ceturtajai daļai tā ir zemāka par četrām klasēm vai tās nav vispār. Daudzi čigānu bērni mācības nesāk, vēl lielāka daļa tās pamet pēc dažu klašu beigšanas, un daudziem, kas oficiāli mācās, ir problēmas ar stundu vai nodarbību apmeklējumu. Kāpēc tā notiek? Vai vainojama pašu čigānu attieksme pret izglītību? Neelastīgās izglītības programmas vai pedagogu pieredzes trūkums?” jautā Izglītības iniciatīvu centrs.
Situācija Jelgavā
Jelgavas Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza stāsta, ka lielākās problēmas čigānu tautības bērnu izglītošanā pilsētā vērojamas piecgadīgo sešgadīgo bērnu obligātās pirmsskolas posmā. “Analizējot datus, redzam, ka liela daļa šo bērnu nav iesaistīti izglītības apguvē, taču, pārbaudot viņu dzīvesvietas, konstatējam, ka ģimene šajā adresē vairs nedzīvo. Kaimiņi parasti stāsta, ka viņi izbraukuši no valsts, bet juridiska apstiprinājuma tam nav,” norāda pārvaldes vadītāja, aicinot tomēr informēt izglītības iestādi, ja plānota ilglaicīga prombūtne.
“Pieredze darbā ar čigānu tautības bērniem un viņu vecākiem bijusi dažāda. Ir tādi, kas pieņēmuši, ka viņu atvase vienkārši neapmeklēs skolu, bet ir arī vecāki, kas par saviem bērniem ļoti rūpējas – skolā viņi ir talantīgi un zinātkāri. Galvenais, lai būtu gribēšana mācīties un attieksme, tad šķēršļu nav!” pārliecināta G.Auza.
