Drīz pēc tam, kad «Ziņās» 29. marta numurā tika publicēta informācija, ka Jelgavas lidlaukā atsākusies pavasara rosība, internetā parādījās kāda lasītāja jautājums – replika.
Drīz pēc tam, kad “Ziņās” 29. marta numurā tika publicēta informācija, ka Jelgavas lidlaukā atsākusies pavasara rosība, internetā parādījās kāda lasītāja jautājums – replika: “Kā ir ar to lidināšanos virs dzīvojamām mājām Pārlielupē? Labi, kamēr viss ir labi. Taču ar laikraksta palīdzību vēlētos uzzināt, cik droši lai jūtamies, ja virs daudzdzīvokļu namiem parādās šie lidaparāti. Patīk lidot, lūdzu – lidojiet virs purviem, mežiem, cik uziet. Bet eksperti laikam zina, ka var.”
Atbild lidotājs Huberts Štekels:
Likums paredz, ka, reģistrējot jebkuru lidaparātu, īpašnieks tiek iepazīstināts ar ierobežojumiem, kādi pastāv tā lietošanai. Ultravieglajām lidmašīnām, deltaplāniem, piemēram, nav atļauts lidot virs Rīgas. Taču attiecībā uz Jelgavu kā mazāku pilsētu šādu ierobežojumu nav. Pieņemts, ka dzinēja negaidītas apstāšanās gadījumā no pilsētas centra iespējams, nevienu neapdraudot, aizplanēt līdz drošam nosēšanās laukumam.
Diemžēl bijuši huligāniski gaisa gadījumi, kad, piemēram, pie Rīgas pils parādījās kāds deltaplanierists. Zināms, ka vēlāk viņš nelaimes gadījumā, nosēžoties Spilvē, gāja bojā. Pērnvasar 28. jūnijā Ikšķilē bīstami tuvu dzīvojamām mājām nokrita un aizdegās mācību lidmašīna “Cesna 152” – gāja bojā profesionāls lidotājs instruktors Pēteris Lejnieks un viņa audzēknis. Lidmašīnai īsi pēc pacelšanās bija apstājies dzinējs. Lidotājs centās to pagriezt atpakaļ un nosēdināt lidlaukā, taču augstums nebija pietiekams, un lidmašīna pagriezienā iegāja tā saucamajā “grīstē”. Domājot par to, ka katastrofa notika samērā tuvu dzīvojamām mājām, jāatzīst, ka zināma atbildība jāuzņemas privātmāju īpašniekiem, kas tās iegādājušies vai uzbūvējuši, zinot, ka blakus atrodas aerodroms. Jelgavā dzīvojamās mājas un vasarnīcas no lidlauka ir salīdzinoši drošā attālumā.
