Sestdiena, 15. novembris
Leopolds, Undīne, Unda
weather-icon
+-1° C, vējš 0.45 m/s, R vēja virziens
ZZ.lv bloku ikona

Cik maksāsim?

Iedzīvotāju izteikumi vietējā presē liecina, ka daudziem nav skaidrs, cik maksāsim par siltumu jaunajā apkures sezonā.

Iedzīvotāju izteikumi vietējā presē liecina, ka daudziem nav skaidrs, cik maksāsim par siltumu jaunajā apkures sezonā. 10. septembrī dome apstiprināja jauno siltuma mērvienības ­ gigakalorijas ­ cenu Ls 21,33. Tā ir par 12 procentiem augstāka nekā iepriekšējā apkures sezonā. Bet kā šī cena attieksies uz katru no siltumpatērētājiem?
Siltumenerģijas tarifs pilsētā nav mainījies kopš 1996./97. gada apkures sezonas, kad visi vienoti maksājām 49,5 santīmus par apsildāmās telpas kvadrātmetru. Kopš tā laika pašvaldības uzņēmums «Jelgavas siltumtīkli» intensīvi īstenojis siltumtīklu rehabilitācijas programmu, kuras rezultātā lielai daļai patērētāju uzstādīti siltummezgli, siltuma skaitītāji. Šī iedzīvotāju daļa 1997./98. gada apkures sezonā maksāja vidēji Ls0,39 par kvadrātmetru. Bija pat tādi patērētāji, kuri, taupības režīmā dzīvojot, maksāja mazāk par 30 santīmiem. Tātad atšķirība no domes noteiktā tarifa bija visai ievērojama ­ aptuveni 24 procenti.
Jaunais maksas tarifs nozīmē, ka mājās, kur jau līdz šim bija mēraparāti un siltumregulēšanas iespējas, šajā apkures sezonā būs jāmaksā nedaudz vairāk, bet mājās, kur šīs iespējas parādījušās tikai tagad, būs iespējams taupīt un līdz ar to savus siltummaksas izdevumus, salīdzinot ar iepriekšējo sezonu, samazināt.
Vienas gigakalorijas reālā cena (pašizmaksa) pēc šāgada izdevumu aprēķiniem ir 24,75 lati. Tomēr skaidrs, ka pašreizējā ekonomiskajā situācijā ir nereāli apstiprināt tai atbilstošu maksas tarifu. Tādēļ starpības segšanai domes lēmums noteicis 692 tūkstošu latu dotāciju. Arī Latvijas valdība ir piešķīrusi 300 tūkstošus latu, lai nākamajā gadā mūsu pilsētā varētu pabeigt siltumtīklu rehabilitāciju. Iepriekšējā apkures sezona parādīja, ka, realizējot šo programmu, ir iespējams panākt reālu siltuma pašizmaksas pazeminājumu, jo kopējā ekonomija ir 536,3 tūkstoši latu. Bet šo ekonomiju reāli nebūs iespējams izjust, kamēr netiks samazināts 3 miljonus lielais iedzīvotāju parāds, kas izveidojies vairāku apkures sezonu laikā.
Tātad «Jelgavas siltumtīklu» rehabilitācijas projekta īstenošana ir atkarīga gan no pašvaldības, gan no uzņēmuma un iedzīvotāju sadarbības. Tikai tā var būt par pamatu cerībai, ka pēc pāris gadiem pilsētā nebūs apkures un karstā ūdens problēmu un ekonomijas rezultātā tarifs varētu palikt pašreizējā līmenī vai pat samazināties.
Domes preses dienests

ZZ.lv bloku ikona Komentāri

ZZ.lv aicina interneta lietotājus, rakstot komentārus, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro minētos noteikumus, komentārs var tikt izdzēsts vai autors var tikt bloķēts. Administrācijai ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem. Jūsu IP adrese tiek saglabāta.